Izteiksmīga sarkano ķieģeļu neogotikas baznīca, nozīmīgs Rīgas pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko darbs. Svētai Ģertrūdei veltītas baznīcas Rīgā zināmas jau kopš viduslaikiem.

Raksturīgs Kurzemes dievnams, kas izceļas ar neparasti bagātīgu baroka interjeru un iekārtu. Sākotnēji celta ap 17. gs. vidu, bet 1710.

Viena no Latvijā agrākajām neogotiskajām divtorņu baznīcām. Celta pēc pazīstamā baznīcu arhitekta, būvinženiera Floriana fon Viganovska projekta.

Nozīmīgs dažādu vēsturisko periodu un stilu sintēzes piemineklis. Celtniecība sākta 14. gs. vidū, bet draudze pirmo reizi dokumentos minēta 1457. gadā.

Lielākā viduslaiku baznīca Latvijā ārpus Rīgas. Celta 13. gs. astoņdesmitajos gados. Tā bijusi trīsjomu halle ar šauriem sānu jomiem. 15. gs.

Ehem. ev. Gnadenkirche.

Erbaut 1874–76, Entwurf J. Ankiewicz. Ab 1925 zur Landbank (Bank Ziemski) in Warschau gehörig, ab 1934 Staatseigentum. 1949 grundl. umgebaut mit Umgestaltung zum Gerichtsgebäude, rest. 1973/74.

Frühmodernist., erbaut 1912–14 nach Entwürfen von W. Sołowiew anstelle der Zollstation. In der Zwischenkriegszeit Sitz der Poln. Bank (Bank Polski), dann der Poln.