Vom Deutschen Orden 1251 gegr., an der südl. W-Küste Estlands und am nördl. Ufer der Rigaer Bucht gelegene Stadt an der Mündung des gleichnamigen Flusses.

Izteiksmīga sarkano ķieģeļu neogotikas baznīca, nozīmīgs Rīgas pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko darbs. Svētai Ģertrūdei veltītas baznīcas Rīgā zināmas jau kopš viduslaikiem.

Raksturīgs Kurzemes dievnams, kas izceļas ar neparasti bagātīgu baroka interjeru un iekārtu. Sākotnēji celta ap 17. gs. vidu, bet 1710.

Viena no Latvijā agrākajām neogotiskajām divtorņu baznīcām. Celta pēc pazīstamā baznīcu arhitekta, būvinženiera Floriana fon Viganovska projekta.

Nacionālās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kuram šis statuss vienlaikus ar Cēsu vecpilsētu piešķirts 1969. gadā – divus gadus pēc šāda statusa noteikšanas Rīgas vecpilsētai.

Nozīmīgs dažādu vēsturisko periodu un stilu sintēzes piemineklis. Celtniecība sākta 14. gs. vidū, bet draudze pirmo reizi dokumentos minēta 1457. gadā.

Lielākā viduslaiku baznīca Latvijā ārpus Rīgas. Celta 13. gs. astoņdesmitajos gados. Tā bijusi trīsjomu halle ar šauriem sānu jomiem. 15. gs.

Ehem. ev. Gnadenkirche.