Izteiksmīga sarkano ķieģeļu neogotikas baznīca, nozīmīgs Rīgas pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko darbs. Svētai Ģertrūdei veltītas baznīcas Rīgā zināmas jau kopš viduslaikiem.

Raksturīgs Kurzemes dievnams, kas izceļas ar neparasti bagātīgu baroka interjeru un iekārtu. Sākotnēji celta ap 17. gs. vidu, bet 1710.

Viena no Latvijā agrākajām neogotiskajām divtorņu baznīcām. Celta pēc pazīstamā baznīcu arhitekta, būvinženiera Floriana fon Viganovska projekta.

Jüngste von urspr. drei Filialen der Estnischen Bank, erb. 1939–43 nach Entw. von Alar Kotli und Anton Soans (urspr. mit Edgar Kuusik). Entscheidende Bauphase 1940, Fertigstellung während der dt.

Nozīmīgs dažādu vēsturisko periodu un stilu sintēzes piemineklis. Celtniecība sākta 14. gs. vidū, bet draudze pirmo reizi dokumentos minēta 1457. gadā.

Lielākā viduslaiku baznīca Latvijā ārpus Rīgas. Celta 13. gs. astoņdesmitajos gados. Tā bijusi trīsjomu halle ar šauriem sānu jomiem. 15. gs.

Ehem. ev. Gnadenkirche.