Raksturīgs Kurzemes dievnams, kas izceļas ar neparasti bagātīgu baroka interjeru un iekārtu. Sākotnēji celta ap 17. gs. vidu, bet 1710.

Viena no Latvijā agrākajām neogotiskajām divtorņu baznīcām. Celta pēc pazīstamā baznīcu arhitekta, būvinženiera Floriana fon Viganovska projekta.

Größte Burg des Deutschen Ordens in Livland und Residenz des Landmeisters. Baubeginn 1. Hälfte 13. Jh., zunächst W- und N-Flügel sowie Kapelle um einen unregelmäßigen Innenhof. In der 1.

Viens no Latvijā senākajiem šī apbūves tipa pieminekļiem. 17. gs. pirmajā pusē celta esošā kungu māja, vārtu ēka un pārvaldnieka māja. Saimniecības ēkas bijušas koka.

Pils ziemeļaustrumu apjoma galam piebloķēta uz laukakmeņu mūra pamatiem no ķieģeļiem mūrēta vienjoma baznīca. Nedaudz zemākajai, velvētajai kora daļai poligonāls noslēgums ar četriem kontrforsiem.

Ehem. ev. Gnadenkirche.

Nozīmīgs Latvijas agrā baroka sakrālās arhitektūras piemērs, kas kļuva par jaunu paradigmu Vidzemes baznīcu celtniecības vēsturē.

Pirmo reizi dokumentos minēta 1226. gadā. Tobrīd bija uzcelta kubiska apjoma altārdaļa, kas ir viens no senākajiem ķieģeļu mūra celtņu piemēriem Latvijā. 13. gs.