Dzīvojamā ēka Mencendorfa nams un blakus esošā saimniecības ēka celta 1695. gadā Mazās ģildes stiklinieku amata meistaram Jirgenam Helmam, būvdarbus veicis mūrniekmeistars Tobiass Ertels.

Izteiksmīga sarkano ķieģeļu neogotikas baznīca, nozīmīgs Rīgas pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko darbs. Svētai Ģertrūdei veltītas baznīcas Rīgā zināmas jau kopš viduslaikiem.

Raksturīgs Kurzemes dievnams, kas izceļas ar neparasti bagātīgu baroka interjeru un iekārtu. Sākotnēji celta ap 17. gs. vidu, bet 1710.

Viena no Latvijā agrākajām neogotiskajām divtorņu baznīcām. Celta pēc pazīstamā baznīcu arhitekta, būvinženiera Floriana fon Viganovska projekta.

Nozīmīgs dažādu vēsturisko periodu un stilu sintēzes piemineklis. Celtniecība sākta 14. gs. vidū, bet draudze pirmo reizi dokumentos minēta 1457. gadā.

Gut erh., charakterist. Wohnhaus eines Pernauer Bürgers des 17./18. Jh. Zentraler Mantelschornstein mit Küche wahrscheinl. Ende 17. Jh. während schwed. Herrschaft erb.

Ende 17. Jh. neben der w Kirche St. Katharina errichtete Anlage, bestehend aus Wohnhaus des Pastors, Kutschenschuppen und Speicher. Wohnhaus 1690 erb., rekonstr. 1862–64 unter Pfarrer Ch. H. Lenz.

Lielākā viduslaiku baznīca Latvijā ārpus Rīgas. Celta 13. gs. astoņdesmitajos gados. Tā bijusi trīsjomu halle ar šauriem sānu jomiem. 15. gs.