Rīga, bij. Vidzemes Bruņniecības nams, tagad Saeima
Riga, Ehem. Haus der Livländischen Ritterschaft
Iespaidīga liela mēroga publiskā ēka Vecrīgā, veidota Florences palaco arhitektoniskajā izteiksmē. Lēmums par pirmā Vidzemes Bruņniecības nama celtniecību pieņemts 1750. gada 30. martā. Tika uzcelta divstāvu ēka ar mansarda jumtu. To sāka izmantot 1752. gadā. 1860. gada 30. jūnijā Vidzemes landtāgs pieņēma lēmumu par nama pārbūvi un izsludināja atklātu konkursu. Pēc tā izstrādāt projektu uzaicināja arhitektus Robertu Pflūgu un Jāni Frīdrihu Baumani. Ēku uzcēla 1863.–67. gadā. 1900.–03. gadā namā veiktas atsevišķas pārbūves (Vilhelms Neimanis). 1921. gada 17. oktobrī ēka izdegusi. Līdz 1922. gada novembrim ēka atjaunota un pārbūvēta atbilstoši Latvijas Saeimas vajadzībām, izveidojot lielo sanāksmju zāli, kā arī papildus kāpnes uz Sarkano zāli un reprezentācijas telpām (arhitekts Eižens Laube). Viņa vadībā 1931. gadā veikts kapitālais remonts ar ar dažām izmaiņām atsevišķu telpu plānojumā. Otrā pasaules kara laikā telpas pārbūvētas, piemērojot vācu okupācijas varas vajadzībām, piemēram, sadalot ēdamzāli divos stāvos un izlaužot jaunus logus. Padomju okupācijas laikā ēkā atradās Latvijas PSR Augstākā padome. Kopš 20. gs. četrdesmito gadu beigām veikta virkne remontu un pārveidojumu, tostarp 1954. gadā (Aleksejs Dogadkins); 1969.–1970. gadā (Artūrs Reinfelds) un astoņdesmito gadu sākumā. 1996.– 98. gadā saskaņā ar “Arhitektoniskās izpētes grupas” veikto izpēti veikta ēkas restaurācija un izmainīts lielās sanāksmju zāles plānojums (Andris Veidemanis). Nams ir horizontāli izstiepta trīs stāvu ķieģeļu būve ar mezonīnu, kreisais divstāvu korpuss rietumu pusē mazliet izvirzīts, virs ieejas balkons. Stāvu dalījumu iezīmē starpdzegas, ēku augšpusē noslēdz spēcīgi izvirzīta, ar konsolēm balstīta dzega. Fasāžu apdare ar apmetumā darinātu spēcīgu rustiku. Pirmajā stāvā logailām taisnas, bet otrajā un trešajā – apaļloka pārsedzes ar spēcīgi rustotām arhivoltām. Logiem renesanses tipa spraišļojums. 1922. gadā vācu ordeņa mestra Valtera Pletenberga skulptūra (Johans Ādolfs Timms) garenfasādes rizalīta sānu 2. stāva nišā aizstāta ar latviešu varoņtēlu Lāčplēsi (tēlnieks Rihards Maurs). Padomju laikā šī skulptūra iznīcināta, bet 2007. gadā atjaunota. 1992. gada sākumā fasādē virs centrālās ieejas novietots Latvijas Republikas ģerbonis (tēlnieks Jānis Strupulis). Ēkas apjoma izvirzītā kreisās puses spārna pirmajā stāvā kopš 1990. gada novembra izvietota bibliotēka. No pirmā stāva vestibila monumentālas marmora kāpnes ved uz otro stāvu. Kāpņu metālā kaltajās margās sulīgu akanta lapu vijas. Otrajā stāvā esošās lielās sanāksmju zāles interjers sākotnēji bijis veidots Itālijas vēlās renesanses formās ar kasetētiem griestiem un plastiski dekoratīvām kompozīcijām virs logu un durvju ailām. Līdzās atrodas tā saucamās kuluāru telpas – Dzeltenā zāle (vēsturiski Luija XVI stilā veidotā Mazā zāle), Sarkanā zāle (vēsturiski neogotiskā ēdamzāle) un Balsošanas zāle, kas izbūvēta 20. gs. astoņdesmitajos gados iekšējā pagalma vietā. Pa labi no pirmā stāva vestibila t.s. mazās marmora kāpnes ved uz otrā stāva daļu, kurā kopš 1922. gada izvietotas reprezentācijas telpas – Kamīna zāle, Baltā, Brūnā, Zaļā un Viesu zāle. Tās ir daļa no bijušā Vidzemes bruņniecības landmaršala 14 istabu dzīvokļa. No Brunņiecības nama autentiskajiem 19. gs. un 20. gs. pirmās puses lietišķās mākslas priekšmetiem saglabājusies tikai neliela daļa – metālā kaltās kāpņu margas, lustras, spoguļi un trīs kamīni.
