Krakau (Stadtkreis Krakau), Marienkirche, Testdatensatz Katalogtext lang
Riga, Villenkolonie Waldpark
Teritorija, kuru aptver Meža prospekts, Ķīšezera krasts, Sudrabu Edžus iela, Kokneses prospekts, Ernesta Glika iela, Klaipēdas iela, Stendera iela, Visbijas prospekts un Inčukalna iela, ir 20. gs. sākumā Eiropā populārās dārzu pilsētas idejas viena no agrākajām realizācijām. Apbūve sākta 1901.–02. gadā Mežaparka dienvidu daļā, paugurainā priežu mežā, ko toreiz sauca par Ķeizarmežu. Sākumā to sauca par villu koloniju. Tās gleznainais ielu tīkls izveidots pēc Rīgas dārzu direktora Georga Frīdriha Ferdinanda Kufalta projekta. 1910. gadā apbūvi sāka paplašināt ziemeļu virzienā. Šīs Mežaparka daļas nedaudz mehāniskā plānojuma autors ir Berlīnes pilsētbūvnieks Hermanis Janzens. Līdz Pirmajam pasaules karam Mežaparkā uzceltas 109 dzīvojamās ēkas. To lielākajā daļā atspoguļojas jūgendstila estētika – gan tā sauktajam „Šveices-vasarnīcu” stilam, gan vācu „Dzimtenes stilam” tuvās formās, gan arī lietišķi racionālā izteiksmē. Visaktīvākā celtniecība notika 1911. gadā, kad Mežaparkā uzceltas 42 ēkas, no tām vairums – pēc arhitekta Gerharda fon Tīzenhauzena projektiem. Interesantākās ir viņa celtās dvīņu ēkas Stokholmas ielā pie Glika un Stendera ielas. Viens no aktīvākajiem Mežaparka apbūves periodiem bija no 1928. līdz 1932.gadam, kad tur uzceltas 172 ēkas, galvenokārt kanoniskās modernās kustības formās. Padomju krievu okupācijas laikā privāto ēku celtniecība Mežaparkā tika stipri ierobežota. Pēc 2000. gada aktivizējusies jaunu ēku celtniecība un vēsturisko ēku atjaunošana.
