Asare, luterāņu baznīca
Assern, Ev. Kirche
Latvijā rets nepārbūvēta klasicisma stila dievnama paraugs. Koka baznīca Asarē celta 1569. gadā, tagadējo ēku 1820.– 23. gadā cēlis Asares muižas īpašnieks Ernsts Kristiāns fon Holtejs (Holtey). Tā ir apmesta vienjoma mūra garenbūve ar torni virs būvapjoma rietumu gala un trapecveida altārdaļu, uz kuras centrālās ass piebūvēta zema, plānā kavadrātiska sakristeja. Celtnei divslīpju jumts, torni vainago kupols ar rotondu un slaidu piramidālu smaili. Fasādēs starp pilastriem sīkrūšu logi apaļloka ailās. Apdares detaļas izceļ balts krāsojums uz dzeltena fona. Gala fasādi vainago klasiskiem antablementiem aptverts frontons, bet fasādes apakšdaļā cilindriskas nišas. Iekštelpa pārsegta ar apmestu cilindrisko velvi. Piesātināts sienu plastiskais dekors. Virs pilastriem antablements ar triglifu un rozešu frīzi, logu apmales akcentētas ar ziedu un lauru vītņu dekoru. Abpus altārim divos logos Ernsta Todes darbnīcas vitrāžas ar figurālām kompozīcijām un muižas īpašnieku ģerboņiem (1909). Baznīcas arhitektūrai pieskaņota koka lukta ar plānā izliektu parapetu virs ieejas un presbitērija balustrāde (19. gs. divdesmitie gadi). Iekārtā t. s. Vecsubates darbnīcas baroka kokgriezuma kancele no vecās baznīcas (17. un 18. gs. mija), neoromānikas altāra retabls pēc Jūliusa Dēringa meta un altārglezna (1853), Augusta Martina būvētas ērģeles (1841), kuras 1865. gadā pārveidojis Frīdrihs Veisenborns.
