Mitau, Schlossanlage Mitau, Schloss

Jelgava, Jelgavas pils apbūves ansamblis, Pils
Mitau, Schlossanlage Mitau / Jelgava, Jelgavas pils apbūves ansamblis, Wikimedia Commons, Foto: Edgars Šulcs 2016, CC BY-SA 4.0
Izcils baroka arhitektūras piemineklis. Pils celta Kurzemes hercogam 

Ernst Johann, Kurland, Herzog

(1690 - 1772)

Ėrnst Iogann Biron
Ernst Johann von Biron
Ernst Johann, von Biron
Ernst Johann von Bühren
Ernst Johann Beuren
Ernst Johann, Curland, Herzog
Ernst Johann Biron, Kurland, Herzog
Ernst Johann Biron, Reichsgraf
Ernst Johann von Biron, Liefland, Herzog
Ernst Johann Biron, Kurland, Prinz
Ivan de Biron
Iwan von Biron, Kurland, Herzog
Ernst J. Biron
Ernsts J. Bīrons
Ernst Johann von Biren

Geschlecht:
  • Mann

Geboren:
  • 1690
Gestorben:
  • 1772

Geburtsort:
  • Kalnzeem
Sterbeort:
  • Jelgava

Staatsmann; 1737-58 und 1763-69 Herzog von Kurland

(Ernst Johann Biron, 1690–1772) 1738.–72. gadā pēc arhitekta Frančesko Rastrelli projekta Livonijas ordeņa pils (1265) un vēlākās Kurzemes hercogu Ketleru dinastijas rezidences (14. gs. otrais ceturksnis, 16. gs. beigas, 17. gs. vidus) vietā. Līdz ar hercogu vasaras rezidenci Rundāles pili tā ir viens no nozīmīgākajiem F. Rastrelli darbiem. Pils celtniecību 1740. gadā pārtrauca E. J. Bīrona izsūtīšana trimdā. 1763. gadā, viņam atgriežoties un atjaunojoties celtniecībai, interjeru veidošanā 1768. gadā iesaistījies Berlīnes tēlnieks Johans Mihaels Grafs. Griestu gleznojumus darinājis itāļu mākslinieks Antonio d’Andželi un Kurzemes hercoga galma gleznotājs Frīdrihs Hartmanis Barizjens, bet kokgriezumus – Johans Georgs Bāders un Jozefs Slavičeks. 1788. gadā izdegusi daļa ziemeļu spārna līdz ar parādes kāpņu telpu un ēdamzāli. Pēc Kurzemes hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijā, no 1795. līdz 1915. gadam pilī atradušās Kurzemes guberņas iestādes. Pils cietusi 1812. gadā franču armijas iebrukuma laikā, bet 1816. gadā atkal izdedzis ziemeļu spārns. Drīz uzsākta apjomīga atjaunošana, taču tā pabeigta tikai 1823. gadā. 1824. gadā pēc Kurzemes guberņas arhitekta Frīdriha Šulca projekta sākta jaunu staļļu (nojaukti 1937. gadā) celtniecība. 1843.–45. gadā pils kapitāli remontēta. Dažādi remontdarbi turpinājušies visā 19. gs. otrajā pusē. 1919. gadā pili pilnīgi nodedzinājis 

Pavel M. Avalov

(1877 - 1974)

Pavel Michajlovič Avalov
P. Awaloff
Pavel M. Awaloff
Pavl Avalov
Pavl Awaloff
Pavel M. Awaloff-Bermondt
Pavel Michajlovič Bermont
Pavel Michailovič Bermondt-Avalov
Pawel Michailowitsch Bermondt-Awaloff
P. M. Bermondt-Avalov
Pavel M. Avaloff

  • Offizier
  • Generalmajor
  • Soldat
  • Politiker
  • Abenteurer
Geschlecht:
  • Mann

Geboren:
  • March 4, 1877
Gestorben:
  • January 27, 1974

Geburtsort:
  • Tiflis
Sterbeort:
  • New York, NY

1920 Kommandeur der Russischen Westarmee in Lettland

karaspēks. Tikai 1927. gadā sākta atjaunošana, kopš 1933. gada daļēji pārveidojot arī iekštelpas. 1937.–39. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta staļlu vietā uzbūvēts divstāvīgs rietumu spārns, iekšējo pagalmu telpiski noslēdzot pa visu perimetru. Pili sāka izmantot Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (LLA). Kara laikā 1944. gadā pils līdz ar lielāko daļu visas pilsētas atkal nodedzināta. 1955.–61. gadā tā atjaunota, 1939. gadā uzceltā rietumu spārna vietā izveidojot trīsstāvu apjomu. Pilī darbu atsāka LLA (tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte). Pils, kas atrodas uz salas starp Lielupi un tās atteku Driksu, ir plānā taisnstūraina, apmesta divstāvu mūra celtne ar četriem korpusiem uz augsta cokolstāva. Iekšējo pagalmu sākotnēji aptvēruši trīs spārni ar galveno simetrijas asi austrumu rietumu virzienā. Sānu spārnu centrālajos rizalītos caurbrauktuves, rietumu pusē īsi šķērsapjomi ar sānu rizalītiem galos. Tādi paši spēcīgi izvirzīti sānu rizalīti ir austrumu spārnam. Pils plašais galvenais spārns 41 logailu asu plats. Visu spārnu centrālās daļas (corps de logis) akcentē septiņu logailu asu plati, sekli un augstāki rizalīti ar trīsstūrainiem frontoniem vidusdaļā. Virs visiem rizalītiem trīsstūraini frontoni ar barokālu ieloci apakšējās dzegas vidusdaļā. Uz centrālo ieeju austrumu pusē ved plašas ārējās kāpnes ar liektiem laidiem un terasi. Mūsdienās galvenā ieeja pilī ir no caurbrauktuves dienvidu spārnā. Visas fasādes vainago bagātīgi profilēta dzega. Greznajā un dinamiskajā fasāžu apdarē uz tumšsarkanā fona izceļas gaišas, barokālas logailu apmales. Virs tām mijkārtoti trīsstūraini un segmenta formas sandriki. Nozīmīgi ir mākslinieciskajā apdarē izmantotie reljefie čuguna lējumi – lauvu galvas, volūtām un gliemežnīcām aptvertas sieviešu maskas u. c. No pils autentiskajām iekštelpām līdz mūsdienām saglabājušies tikai velvētie gaiteņi, vestibili un visu Kurzemes hercogu kapenes (1569-–1791) ar 21 metāla sarkofāgu un 9 koka zārkiem, kas atrodas cokolstāvā pils dienvidaustrumu stūrī. Metālkaluma restes kapeņu septiņos logos (1738) ir unikāls F. Rastrelli agrā daiļrades posmā lietotās ornamentikas paraugs.   Pils parks sākts veidot 1817. gadā pils bijušo zemesvaļņu nocietinājumu (17. gs. vidus) vietā. Tas ir ainavu parks bez baroka pilīm raksturīgā regulārā partera. To nosaka ierobežotās teritorijas īpatnības. Parkā iekļauti daļēji saglabājušies nocietinājumu ūdensgrāvji.

Ihre Nachricht zum Objekt

Sie haben Informationen oder Fragen zu diesem Objekt?