Ruhenthal, Schlossanlage Ruhenthal
Pilsrundāle, Rundāles pils apbūves ansamblis
Baltijā ievērojamākais baroka arhitektūras piemineklis, viena no Kurzemes hercoga 
pilīm. Pils celtniecība sākta 1736. gadā pēc Krievijas galma arhitekta Frančesko Rastrelli projekta (►Schloss Mitau / Jelgavas pils). 1740. gadā bijusi daļēji pabeigta iekštelpu apdare, taču tad noticis galma apvērsums Krievijā, hercogs E. J. Bīrons izsūtīts, un būvdarbi pārtraukti. Tie atsākti 1764. gadā, kad hercogs bija atgriezies Kurzemē. Pils apdzīvota kopš 1767. gada, bet atsevišķi apdares darbi turpinājušies līdz 1770. gadam. 1765.–68. gadā Berlīnes tēlnieks Johans Mihaels Grafs ar palīgiem veidojis stuka ciļņus, kāpņu margu vāzes un citus dekoratīvos rotājumus, kā arī mākslīgā marmora paneļus, bet 1766.–68. gadā itāļu gleznotāji no Sanktpēterburgas Frančesko Martīni un Karlo Cuki apgleznojuši daudzu telpu griestus. Pēc tam, kad 1795. gadā Kurzemes hercogisti anektēja Krievija, pils uzdāvināta grāfam Valerjanam Zubovam. Pēc 1804. gada centrālajam apjomam gan pagalma, gan parka pusē piebūvēti ieejas portiki. Franču-krievu kara laikā 1812. gadā pils izdemolēta. Pēc 1822. gada pils pārgājusi grāfu Šuvalovu īpašumā. 19. gs. pārkrāsotas vairāku telpu sienas. 1892. gadā ielikts jauns parkets Baltajā zālē. 1915.–18. gadā pilī bijusi Vācijas armijas komandantūra un hospitālis. 1919. gadā to izdemolējuši 
armijas karavīri. Pēc Latvijas Republikas agrārās reformas 1920. gadā pils atsavināta. 1923. gadā veikts remonts, un daļā telpu iekārtota pamatskola. 1924. gadā pils nodota Latvijas Kara invalīdu savienībai, 1933. gadā to pārņēmusi Pieminekļu valde, bet 1938. gadā – Valsts vēsturiskais muzejs. Starpkaru periodā veikta daļēja restaurācija (tēlnieks Matīss Pluka). Otrā pasaules kara laikā pils bijusi publiski atvērta. 1945. gadā pils zālēs ierīkota labības noliktava, un tā apmeklētājiem slēgta. 1963. gadā daļa pils nodota Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejam, bet 1972. gadā izveidots Rundāles pils muzejs, un tā direktora Laimoņa Liepas (1933–75) vadībā uzsākta pils kompleksa restaurācija. Kopš 1976. gada to vērienīgi vadījis gleznotājs un mākslas zinātnieks Imants Lancmanis. Pēc vēsturiskiem paraugiem no jauna izveidots parks un restaurētas visas mākslinieciski augstvērtīgās iekštelpas, bet nojaukti 19. gs. sākumā piebūvētie portiki. To vietā, atbilstoši sākotnējam projektam, izveidotas atklātas koka kāpnes. Cokolstāvā izbūvētas muzejam nepieciešamās palīgtelpas. Kopš 1981. gada pils atvērta apmeklētājiem. Restaurācija pilnīgi pabeigta 2014. gadā. 2020.–22. gadā celtne apjumta ar titāncinka skārdu.Pils ir plānā taisnstūraina, divstāvu mūra celtne uz augsta cokola. Celtnes trīs spārni aptver četrstūrainu parādes pagalmu. Sānu spārnu galiem piekļaujas šķērsapjomi. To galus savieno grezns žogs ar vārtiem, caur kuriem ved ceļš uz galveno ieeju. Visu ārējo fasāžu galus, kā arī centrālā apjoma vidusdaļu uzsver rizalīti. Virs šaurajiem stūru rizalītiem trīsstūraini frontoni, kuru apakšējās dzegas vidusdaļa arkveidīgi izliekta. Virs vidusdaļas rizalīta ailota atika ar segmenta formas frontonu. Līdzīga atika centrālā apjoma pagalma fasādes vidusdaļā, bet ar trīsstūrainu frontonu. Pirmā stāva logailu apmales un rizalītu stūri rustoti. Virs visām ailām trīsstūra vai segmenta formas sandriki, kas dažādi mijkārtoti līdzsvarotā kompozīcijā. Jumtā apaļlogu lukarnas.
Pils priekšā (ZA) pusapļa konfigurācijā veidoti staļļi (ap 1766, arhitekts Severīns Jensens), bet aiz pils (DR) – parks ar regulāru parteri un meža parku aiz tā. Parters veidots atbilstoši F. Rastrelli iecerei. Košumaugu daļā atrodas viens no Ziemeļeiropā lielākajiem rozārijiem. Aiz košumaugiem parterī piecas vēdekļveidā izvietotas alejas. Starp tām vienā no bosketiem zaļais teātris. Ēkā ir vairāk nekā 130 telpu. Daudzas no tām izceļas ar žilbinoši greznu arhitektonisko apdari, kas lielākoties radīta pils otrā būvperioda laikā. Tās galvenokārt atrodas otrajā stāvā: austrumu spārnā – reprezentācijas zāles, centrālajā apjomā – hercoga parādes apartamenti, bet rietumu spārnā – hercogienes telpas. Stūru daļās efektīgas trīslaidu kāpnes ar sulīgiem barokāliem skulpturāliem rotājumiem no pirmā būvperioda. Viena no iespaidīgākajām ir Zelta zāle ar divu toņu mākslīgā marmorā un zeltītiem stuka veidojumiem apdarinātām sienām un griestu gleznojumu, kurā attēlota valdnieka apoteoze. Te jaušams gan Versaļas pils, gan Šarlotenburgas pils Zelta galerijas iespaids. Pilnīgi saglabājies 18. gadsimta sešdesmito gadu parkets. Šķērsapjomā austrumu spārna galā atrodas Baltā zāle, kuras sienas un griestus klāj virtuozs stuka dekors. Ciļņos virs durvīm un logiem pastorālas ainas, amati un nodarbes, bet skulpturālās grupas griestu ielocēs zāles galos simbolizē pasaules pirmelementus – zemi, gaisu, uguni un ūdeni. Abas zāles savieno Lielā galerija, kurā unikāli sienu un griestu gleznojumi, kas 19. gs. tikuši divreiz pārkrāsoti un 20. gs. beigās pēc sarežģītas un ilgas restaurācijas atgūti. Austrumu spārna pirmajā stāvā atjaunotas virtuves telpas ar pavardiem un 18. gs. virtuves priekšmetu ekspozīciju. Centrālā apjoma dienvidu anfilādē virknētas hercoga parādes telpas – Bibliotēka, Rožu istaba, “Valdnieku salons”, parādes guļamistaba, Audienču kabinets, “Itāļu salons”, ēdamzāle u. c. Tās izceļas ar piesātinātu un greznu sienu un griestu apdari, kas no telpas uz telpu savstarpēji kontrastē, bet mijkārtojuma līdzsvarotais ritms nodrošina visas vides harmonisku viengabalainību. Telpu sienas apdarinātas zīda tapetēm vai mākslīgo marmoru, bet griestu plafonos – gleznojumi vai dekoratīvi stuka veidojumi. Tikpat atšķirīga ir telpu apdares tonalitāte – tā ir zila, zaļa vai sarkana. Griestu gleznojumos galvenokārt antīkās mitoloģijas tēmas. Dažās telpās saglabājušies intarsēti parketi, ozolkoka paneļi un durvis no pils celtniecības pirmā perioda. Ar kobaltu apgleznotās zili baltās podiņu krāsnis ir dažu saglabājušos oriģinālu (tie joprojām atrodas “Valdnieku salonā” un hercoga parādes guļamistabā) precīzas rekonstrukcijas. Telpās eksponētas gleznas, mēbeles un dažādi mākslas, kā arī sadzīves priekšmeti, kurus muzejs ieguvis savas darbības laikā. Starp hercogienes telpām rietumu spārnā greznākās ir hercogienes buduārs un rekonstruētais hercogienes tualetes kabinets. Rietumu spārna pirmajā stāvā hronoloģiskā secībā kārtota dažādu mākslas stilu un laikmetu iekštelpu apmēbelējuma un sadzīves priekšmetu ekspozīcija.
External Image
Ernst Johann, Kurland, Herzog
Ernst Johann, Kurland, Herzog
(1690 - 1772)
Ėrnst Iogann Biron
Ernst Johann von Biron
Ernst Johann, von Biron
Ernst Johann von Bühren
Ernst Johann Beuren
Ernst Johann, Curland, Herzog
Ernst Johann Biron, Kurland, Herzog
Ernst Johann Biron, Reichsgraf
Ernst Johann von Biron, Liefland, Herzog
Ernst Johann Biron, Kurland, Prinz
Ivan de Biron
Iwan von Biron, Kurland, Herzog
Ernst J. Biron
Ernsts J. Bīrons
Ernst Johann von Biren
Geschlecht:
- Mann
Geboren:
- 1690
Gestorben:
- 1772
Geburtsort:
- Kalnzeem
Sterbeort:
- Jelgava
Staatsmann; 1737-58 und 1763-69 Herzog von Kurland
External Image
Pavel M. Avalov
Pavel M. Avalov
(1877 - 1974)
Pavel Michajlovič Avalov
P. Awaloff
Pavel M. Awaloff
Pavl Avalov
Pavl Awaloff
Pavel M. Awaloff-Bermondt
Pavel Michajlovič Bermont
Pavel Michailovič Bermondt-Avalov
Pawel Michailowitsch Bermondt-Awaloff
P. M. Bermondt-Avalov
Pavel M. Avaloff
- Offizier
- Generalmajor
- Soldat
- Politiker
- Abenteurer
Geschlecht:
- Mann
Geboren:
- March 4, 1877
Gestorben:
- January 27, 1974
Geburtsort:
- Tiflis
Sterbeort:
- New York, NY
1920 Kommandeur der Russischen Westarmee in Lettland
