Wenden, Ev. Kirche St. Johannis
Cēsis, Cēsu Sv. Jāņa Kristītāja evaņģēliski luteriskā baznīca
Lielākā viduslaiku baznīca Latvijā ārpus Rīgas. Celta 13. gs. astoņdesmitajos gados. Tā bijusi trīsjomu halle ar šauriem sānu jomiem. 15. gs. izveidoti jauni pīlāri, paaugstināts vidusjoms un uzcelts tornis. Pēc tam uzcelts jauns koris ar poligonālu noslēgumu un dienvidu pusē piebūvētu velvētu sakristeju, kas pastāvējusi līdz 1890. gadam. 15. gs. ziemeļrietumu pusē piebūvēta t. s. “Mūku kapela” ar atvērumu pret draudzes telpu travejas platumā. Arī dienvidu pusē piebūvēta kapela, kas pastāvējusi līdz 1748. gadam. 16.–18. gs. baznīca cietusi vairākos ugunsgrēkos. 1693.–1703. gadā pārbūvēts tornis. Ārsienu deformāciju dēļ 17. un 18. gs. fasādēm piebūvēti kontrforsi. 1853. gadā pārveidota torņa augšdaļa un uzcelta jauna smaile (arhitekts Teodors Alvils Punšels). 1884. gadā iekštelpas remontētas, altārtelpā ieklāta dēļu grīda, ailām izveidotas gotiskas smailloka pārsedzes un logos ievietotas vitrāžas. 1907. gadā atjaunots iekštelpu polihromais krāsojums (arhitekts V. Neimanis). 1938. gadā veikti plaši remontdarbi un ziemeļaustrumu pusē uzcelta jauna sakristeja arhitekta Paula Kundziņa vadībā. 2018.–20. gadā restaurētas fasādes un torņa smaile. Veikti arī iekštelpu remontdarbi. Baznīca ir trīs jomu četru traveju bazilika ar izstieptu kori un apjomam rietumu galā piebūvētu torni. Sānu fasādes apjož masīvi kontrforsi. Vienā no dienvidu puses kontrforsiem saules pulkstenis (1744). Vidusjoma fasādes vainago arkatūra. Virs torņa mūrētās pamatnes fasāžu stūriem paceļas pinakļi ar piramidāliem jumtiņiem, bet vidusdaļas – trīsstūraini zelmiņi. Torni vainago piramidāla smaile. Torņa telpā sākotnējās ieejas
perspektīvais akmens portāls ar pūķa un lauvas ciļņiem arkas impostos. Visi jomi pārsegti ribotām krusta velvēm. Vidusjoma arkāžu pēdas grīdas līmenī. Līdz velvju pēdām paceļas plakani pilastri. Triumfa arkas konsole vīrieša galvas veidā. — Iekštelpās desmit kapakmeņi, to skaitā Livonijas ordeņa mestru
(miris 1494) un 
sienas kapenes (1593) ir vienīgais šāda veida cilnis Latvijā. Kancele (1754), altāris (1857), ērģeles (1907), vitrāžas (19. gs. beigas, 1938).
Johann Freytag von Loringhoven
Johann Freytag von Loringhoven
( - 1494)
Johann Freitag von Loringhoven
- Landmeister von Livland
Geschlecht:
- Mann
Geboren:
- XX.XX.XXXX
Gestorben:
- May 26, 1494
Geburtsort:
- Löringhoff bei Datteln in Westfalen
Sterbeort:
- Cēsis
Wirkungsort:
- Tallinn
Ritter des Deutschen Ordens und von 1483 bis 1494 dessen Landmeister in Livland
Beziehungen zu Organisationen
- Deutscher Orden
kapu plāksnes (miris 1549) un vairāk nekā 20 to fragmenti (14.–17. gs.), to skaitā Livonijas ordeņa mestra
(miris 1535) plāksnes fragments. Bīskapa
External Image
Andrzej Patrycy Nidecki
Andrzej Patrycy Nidecki
(1530 - 1587)
Andreas Patricki
Andreas P. Nidecicus
Andreas N. Patricius
Andrzej P. Nidecki
Andrzej Patrzey Nidecki
Andreas Patricius
Andreas Patritius
Andrzej Patrzey Nidecki, Bischof
Andreas Patricius, Bischof
Andreas Patricius Nidecicus
- Bischof
- Humanist
- Philologe
Geschlecht:
- Mann
Geboren:
- 1530
Gestorben:
- 1587
Humanist, Philologe, Sekretär d. poln. Königs Sigismund August 1560, Domherr in Warschau, Sandomir und Krakau, Poln. Bischof, Verf. von polem. Schriften
