Gross-Roop, Schlossanlage mit ev. Kirche, Schloss
Straupe, Lielstraupes pils ansamblis ar evaņģēlisko baznīcu, Pils
Līdz mūsdienām apdzīvota gleznaina viduslaiku pils vienotā apbūves ansamblī ar baznīcu, kas ir izņēmums Latvijas arhitektūras mantojumā. Pils atrodas ainavu parkā starp upi, dīķu sistēmu un izraktiem grāvjiem Braslas upes kreisajā krastā.
Pils pirmo reizi minēta dokumentos 1310. gadā. 14. gs. tā bijusi ar apkārtmūri apjozts cietoksnis. Ziemeļu stūrī uzcelts tornis, kam 15. gs. dienvidu pusē piebūvēts palasts. 1374.–1625. un 1857.–1939. gadā Straupe piederējusi 
dzimtai. No 1629. gada līdz 17. gs. beigām paaugstināts tornis un izveidoti dienvidaustrumu un dienvidrietumu korpusi. 17. gs. astoņdesmitajos gados pils un baznīca cietusi ugunsgrēkos. Pēc
Pils ansambli veido divi korpusi un ziemeļu stūrī novietots viduslaiku tornis ar biezām mūra sienām.Taisnstūrainā pagalma ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu malās paceļas divstāvu apjomi ar augstiem divslīpju dakstiņu jumtiem un jumta stāvā izbūvētām telpām. Ziemeļrietumu korpusa dienvidaustrumu pagalma fasādes centrā trīs asu plats rizalīts un barokāls portāls ar “pāršķelto” zelmini, terasi un kāpnēm. Ziemeļrietumu apjoma dienvidrietumu gala sienai augsts, izliekts barokāls zelminis. Ēka murēta no ķieģeļiem, kas dzeltenīgi apmesti. Ziemeļu stūra torni vainago plānā kvadrātisks zvanveida kupols, virs kura paceļas astoņstūraina arkādes rotonda ar barokālu kupolu un smaili. Vējrādītājs ar gadskaitli 1743. Cauri ziemeļaustrumu apjomam vārtu eja uz parku, virs vārtiem Rozenu dzimtas ģerbonis. Abas pārējās pagalma malas aptvēris aizsargmūris, no kura saglabājušies dienvidrietumu daļas fragmenti. Rietumu pusē brīvstāvošs apjoms. Starp to un pili mūris ar vārtiem. Ziemeļrietumu korpusa vestibils 1723–43 pārbūvēts. Barokālās apdares detaļas iekštelpās – sienu paneļi, kāpņu margas un griestu plafoni – atjaunotas pēc analogiem (1906–09). Pils ziemeļaustrumu apjoma galam piebloķēta uz laukakmeņu mūra pamatiem no ķieģeļiem mūrēta vienjoma baznīca. Nedaudz zemākajai, velvētajai kora daļai poligonāls noslēgums ar četriem kontrforsiem. Kora ziemeļu pusē piebūvēta sakristeja. Ziemeļrietumu gala fasādē zelminis ar nišām un pildrežģa konstrukcijā veidota ieejas piebūve. Fasādes un iekštelpu sienas apmestas. Gotikas laika velves saglabājušās tikai altāra daļā, draudzes telpu strukturē sienu pīlāri ar kapiteļiem un katrā pusē četri smailloka formas logi. Iekštelpās H. Rozena kapaplāksne (ap 1590), kancele (1739), luktas gleznojumos apustuļu figūras(17. gs. beigas), dekoratīvi sienas gleznojumi (19. gs. otrā puse) un altāra daļā vitrāžas pēc Sigismunda Vidberga skicēm (1944). Tās atjaunotas un papildinātas 20. gs. septiņdesmitajos gados (Nora Cēsniece).
External Image
Rosen, Familie : 1282-: Riga : Rosen, Otto de, -1298
Rosen, Familie : 1282-: Riga : Rosen, Otto de, -1298
(Peter v. Lacy) iniciatīvas 1723.–43. gadā viduslaiku būves ieguvušas baroka stila rezidences veidolu. 1905. gadā pils nodedzināta. 1906.–09. gadā atjaunota un daļēji pārveidota pēc arhitekta V. Bokslafa projekta. 1949.–59. gadā pilī bijušas traktoristu mācību telpas un kopmītnes, bet 1963.–2018. gadā darbojusies narkoloģiska dziednīca. Kopš 2021. gada pili apsaimnieko Cēsu novada pašvaldība. Vienlaikus ar viduslaiku pili tapusi baznīca, sākotnēji kā pils kapela, bet vēlāk kalpojusi kā pilsētas baznīca. 1726.–30. gadā trīsjomu draudzes telpa pārveidota par vienjoma, un 1739. gadā tai izbūvēts koka pārsegums ar dekoratīvi apgleznotām sijām. 1938. gadā pēc arhitekta P. Ārenda projekta zem šī pārseguma piestiprinātas koka konstrukcijās atveidotas lēzenas krusta velves. 1966.–70. gadā baznīca daļēji restaurēta. 1744. gadā parkā uzcelts koka zvanu tornis (atjaunots 1849. gadā).
Pils ansambli veido divi korpusi un ziemeļu stūrī novietots viduslaiku tornis ar biezām mūra sienām.Taisnstūrainā pagalma ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu malās paceļas divstāvu apjomi ar augstiem divslīpju dakstiņu jumtiem un jumta stāvā izbūvētām telpām. Ziemeļrietumu korpusa dienvidaustrumu pagalma fasādes centrā trīs asu plats rizalīts un barokāls portāls ar “pāršķelto” zelmini, terasi un kāpnēm. Ziemeļrietumu apjoma dienvidrietumu gala sienai augsts, izliekts barokāls zelminis. Ēka murēta no ķieģeļiem, kas dzeltenīgi apmesti. Ziemeļu stūra torni vainago plānā kvadrātisks zvanveida kupols, virs kura paceļas astoņstūraina arkādes rotonda ar barokālu kupolu un smaili. Vējrādītājs ar gadskaitli 1743. Cauri ziemeļaustrumu apjomam vārtu eja uz parku, virs vārtiem Rozenu dzimtas ģerbonis. Abas pārējās pagalma malas aptvēris aizsargmūris, no kura saglabājušies dienvidrietumu daļas fragmenti. Rietumu pusē brīvstāvošs apjoms. Starp to un pili mūris ar vārtiem. Ziemeļrietumu korpusa vestibils 1723–43 pārbūvēts. Barokālās apdares detaļas iekštelpās – sienu paneļi, kāpņu margas un griestu plafoni – atjaunotas pēc analogiem (1906–09). Pils ziemeļaustrumu apjoma galam piebloķēta uz laukakmeņu mūra pamatiem no ķieģeļiem mūrēta vienjoma baznīca. Nedaudz zemākajai, velvētajai kora daļai poligonāls noslēgums ar četriem kontrforsiem. Kora ziemeļu pusē piebūvēta sakristeja. Ziemeļrietumu gala fasādē zelminis ar nišām un pildrežģa konstrukcijā veidota ieejas piebūve. Fasādes un iekštelpu sienas apmestas. Gotikas laika velves saglabājušās tikai altāra daļā, draudzes telpu strukturē sienu pīlāri ar kapiteļiem un katrā pusē četri smailloka formas logi. Iekštelpās H. Rozena kapaplāksne (ap 1590), kancele (1739), luktas gleznojumos apustuļu figūras(17. gs. beigas), dekoratīvi sienas gleznojumi (19. gs. otrā puse) un altāra daļā vitrāžas pēc Sigismunda Vidberga skicēm (1944). Tās atjaunotas un papildinātas 20. gs. septiņdesmitajos gados (Nora Cēsniece).
