Riga, Schloss
Rīga, Rīgas pils
Rīgas pils bijusi Livonijas ordeņa mestru rezidence, kuras būvniecību uzsācis mestrs Monheimas Eberhards 1330. gada 15. jūnijā un to turpinājis līdz 14. gs. četrdesmitajiem gadiem. Iespējams, ka būvmeistars bijis Dītrihs Kreige. Pils novietne pilsētas ziemeļu daļā pie Daugavas upes ļāva kontrolēt stratēģiski nozīmīgo ūdensceļu. Līdz tam šajā vietā bijusi pilsētas apbūve ar zirgu staļļiem, dzirnavām un kaļķu cepli. Pils un priekšpils būve pabeigta mestra Vilhelma no Frimersheimas laikā (1364–85). 15. gs. pils ziemeļrietumu un dienvidaustrumu stūros uzcelti apaļi torņi, bet priekšpils austrumu daļā – plānā taisnstūrains tornis. 1484. gadā pēc uzvaras pār ordeni Rīgas iedzīvotāji nojaukuši lielāko daļu no 14. gs. celtās pils, priekšpils un apkārtējiem nocietinājumiem. Saglabājušies tikai pagrabi un dažviet sienas pirmā stāva augstumā, apaļo torņu apakšējās daļas un priekšpils ziemeļu tornis ar vārtiem. 1497.–1515. gadā mestra Voltera fon Pletenberga (ap 1450–1535) laikā uz vecās pils sienām uzcelta un 16. gadsimta pirmajā pusē paplašināta pašreizējā pils. 1562. gadā tajā pasludināta Livonijas ordeņa likvidēšana. 16. gs. beigās un 17. gs. pils bijusi poļu un vēlāk zviedru vietvalžu rezidence. Ap pili izveidoti ūdens grāvju un bastionu nocietinājumi, kas pakāpeniski pilnveidoti. 17 gs. vidū priekšpils pārveidota atbilstoši zviedru ģenerālgubernatora rezidences vajadzībām. 17. gs. pils trešajā stāvā ierīkotas noliktavas, paaugstinot sienas un uzceļot divslīpju jumtu. 1681. gadā pils austrumu korpusā ierīkota kara materiālu noliktava, ziemeļu korpusā – iestādes, bet dienvidu korpusā – admiralitāte. 1682. gadā austrumu korpusam piebūvēts jauns apjoms – arsenāls. 18. gs. pirmajā pusē pils remtera telpa un 1872. gadā pils kapela sadalīta divos līmeņos.1783.–89. gadā pilī izvietotas Krievijas anektētās Vidzemes (Livonijas) guberņas pārvaldes administratīvās iestādes, un zviedru laika arsenāla vietā uzcelts trīs stāvu korpuss (arhitekts Peters Johans Boks). 1841.–44. gadā pilij uzbūvēts ceturtais stāvs. Otrajā stāvā nojauktas velves un iebūvēti jauni pārsegumi. 19. gs. nojaukti apaļo torņu augstie konusveida jumti. 1862. gadā pēc arhitekta Haralda Boses projekta ziemeļu korpusā izbūvētas monumentālās kāpnes un Baltā zāle. 1938.–40. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta priekšpilī ierīkotas Latvijas valsts prezidenta rezidences reprezentācijas un darba telpas, tai skaitā Svētku zāle, un uzcelts Trīszvaigžņu tornis. Krievu padomju okupācijas laikā daļā no pils bija iekārtoti vairāki muzeji, bet priekšpils daļā – Pionieru pils. 1994./95. gadā prezidenta rezidence atjaunota. Pils stipri cietusi 2013.gada ugunsgrēkā. Kopš 2020. gada notiek pils dienvidu korpusa, dienvidaustrumu torņa un daļēji austrumu un rietumu korpusu atjaunošana. Pils ir kastelas tipa celtne ar četriem korpusiem ap kvadrātisku iekšējo pagalmu un priekšpili. Uz apjoma vienas diagonāles novietoti apaļi, bet otras – mazāki, plānā kvadrātiski stūra torņi. Priekšpils ziemeļu pusē galvenā ieeja valsts prezidenta rezidencē. Pagalmu aptver mūrēta galerija. Pagraba un pirmā stāva pārsegumi velvēti. Dienvidu korpusa otrajā stāvā saglabājušās kādreizējās pils kapelas un remtera velves (atsegtas 2020. gadā). Virs kastelas vārtiem Sv. Marijas un mestra Voltera fon Pletenberga akmens skulptūras (16. gs. pirmā puse, 2015. gadā nomainītas ar kopijām). Uz priekšpils ziemeļrietumu stūra erkera dekoratīvi ciļņi (1649). Ar grezniem ciļņiem piesātinātajā arhitektoniskajā apdarē izceļas Baltā zāle (atjaunota 2015. gadā pēc 2013. gada ugunsgrēka). Romantizēti tautiskā stilistikā veidotās Svētku zāles slīpo griestu spoguļos vēsturisku motīvu gleznojumi. Mākslinieciski nozīmīgs ir Anša Cīruļa Art Deco stilistikā veidotais Sūtņu akreditācijas zāles interjers (1923–29).
