Riga, alte ev. Kirche St. Gertrud
Rīga, vecā Svētās Ģertrūdes ev.-lut. baznīca
Izteiksmīga sarkano ķieģeļu neogotikas baznīca, nozīmīgs Rīgas pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko darbs. Svētai Ģertrūdei veltītas baznīcas Rīgā zināmas jau kopš viduslaikiem. Tās atkārtoti nopostītas karadarbības laikā. 1780.–81. gadā celto koka centrālbūvi, kas atradās pie tagadējās Elizabetes un Brīvības ielas krustojuma, iznīcināja 1812. gada jūlijā, nodezinot Rīgas toreizējās priekšpilsētas. 1814.–17. gadā uzcelts koka lūgšanu nams pie Brīvības un Dzirnavu ielas krustojuma. Tagadējā mūra baznīca Ģertrūdes un Baznīcas ielu krustojumā celta 1864.–67. gadā, iesvētīta 1869. gada martā. 2000. gadā atjaunotas piecas vitrāžas smailloka arkām pārsegtajās logailās. No 2010. gada līdz 2020. gadam atjaunotas vairākas fasāžu arhitektūras detaļas, tostarp fiāles. Baznīca ir trīs jomu halles tipa sarkano ķieģeļu garenbūve ar šķērsjomu. No apjoma izvirzītais, apakšējos līmeņos kvadrātiskais, augstāk oktogonālais un ar piramidālu smaili vainagotais tornis bagātīgi apdarināts ar neogotiskiem arhitektoniskiem elementiem. Torni flankē slaidi, poligonāli kāpņu torņi. Starp baznīcas logiem un būvapjoma stūros pakāpjveida kontrfortsi. Stūros tie pavērsti 45 grādu leņķī. Gan garenbūves, gan šķērsjoma gala fasādēm pakāpju zelmiņi ar fiālēm. Logailas divos līmeņos. Augšējām, ar smailloka arkām pārsegtajām logailām trīs dažāda veida māsverki. Lūgšanu telpā starp jomiem saišķu pīlāri, kas ar zvaigžņu velvi pārsegtajā garenjoma un šķērsjoma krustojumā ir masīvāki. Apakšējās kvadrātiskajās logailās desmit neogotiskas vitrāžas ar Tēvreizes tekstu un vitrāža “Laidiet bērniņus pie manis”. Ievērojamo neogotisko iekārtu izgatavojis no Tīringenes ieceļojušais galdniekmeistars un tēlnieks Georgs Francis Bernharts. Kristāmtrauks ar smilšakmens pamatni. Valsts nozīmes mākslas pieminekļi ir divi svečturi un ērģeles.