Riga, Ehem. Große Kaufmanns- oder St. Marien-Gilde
Rīga, Lielā, Tirgotāju jeb Svētās Māras ģilde
Izcils neogotikas paraugs ar viduslaiku un jaunāko laiku kodolu. Kopā ar biroju, dzīvokļu un veikalu ēku Amatu ielā 6 un Mazās ģildes ēku Amatu ielā 5 veido vienotu ansambli. Ēka celta 1853.– 59. gadā pēc arhitekta Kārļa Beines projekta. Būvdarbus vadījis arhitekts Heinrihs Šēls. Ēkā iebūvēta senākā celtne, no kuras saglabājusies tā sauktā Minsteres istaba(ģildes zāle), celta 1330. g.. Tā paplašināta 16. gs., kad blakus izveidots t. s. “Līgavas kambaris” (1521). 1964. gadā ugunsgrēkā aizgāja bojā augšējā stāvā esošās lielās zāles filigrānā kokgriezumu apdare. Iekštelpas atjaunotas modernā stilā, zālē izbūvēts balkons, un ēkai piebūvēts stiklots galvenās ieejas apjoms pēc arhitektu Jāņa Kārkliņa un Modra Ģelža projekta. Pēc Otrā pasaules kara ēka izmantota kā Filharmonijas koncertzāle. Tagad Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvieta. Divstāvu ēka ar plānu “L” burta konfigurācijā un galveno portālu dienvidrietumu stūra rizalītā. Ēkas fasādes veidotas angļu gotikas formās. Ēkas centrā Minsteres istaba, plānā taisnstūraina, gotiskām krusta velvēm pārsegta divjomu telpa. Velves balstītas uz gotikai raksturīgi apvērstiem piramidālas formas kapiteļiem, bet balstam 16. gs. radītā paplašinājuma daļā – tipisks klasiska profila renesanses kapitelis. Griestos iekārti vairāki daudzžuburu kroņlukturi. Medaljonos uz sienām – Hanzas pilsētu ģerboņi. Minsteres istabas 19. gs. radītā paplašinājuma apdare veidota piesātinātās neogotikas formās. “Līgavas kambara” krusta velves ribas izvērstas ornamentālu joslu, bet cekuls – astoņstūraina, dekoratīviem ciļņiem rotāta plafona veidā. Kompozīciju papildina vairāki medaljoni. Pie rietumu sienas – grezns, manierisma formās veidots kamīns (1633). Koka skulptūras (15. gs. otrā puse): Madonna uz mēness sirpja (tā dēvētā Docke, latviski – lelle), kokgriezuma altāra “Marientod” fragments, šodien Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
