Riga, das Eckesche Witwenstift
Rīga, Ekes konvents
Viena no pirmajām agro jauno laiku sabiedriskajām celtnēm Rīgā, kuras ārējais veidols iemieso jaunus arhitektoniskās kompozīcijas paņēmienus, orientējot nama garenfasādi pret ielu. Īpaša vērtība ir mākslinieciski augstvērtīgā epitāfija ēkas fasādē. Ap 1435. gadu Rīgas rāte šajā vietā ierīkoja patversmi un slimnīcu trūcīgiem ceļiniekiem (Pilgrimmen Elend, Der Elender Gasthuss). 1592. g. birģermeistars un burggrāfs Nikolajs fon Eke (Nicolaus von Ecke) nodibināja Mazās ģildes nabadzīgo amatnieku atraitņu patversmi (Elendhaus). 1594.–96. gadā galvenā ēka pārbūvēta, celtnē iekļaujot iepriekšējās patversmes mūru fragmentus un pirmā stāva halli pārsedzot ar jaunām velvēm. 1770. gadā izbūvēts trešais stāvs un izveidots otrs, esošajam simetrisks portāls ar rokoko kokgriezumu ornamentikā rotātām durvīm. 1988. gadā izpētē atklāts pirmajam būvperiodam piederīga gotiska portāla fragments, kā arī 16. gs. beigās izveidotas logailu segmentveida pārsedzes pirmajā un otrajā stāvā. Mūsdienās ēkā atrodas viesnīca. Ekes konvents ir apmesta ķieģeļu mūra būve ar spēcīgi izvirzītu dzegu un L veida plāna konfigurāciju. Pirmajā stāvā atradās dīle, lūgšanu istaba un kambaris. Bijusī lūgšanu istaba pārsegta ar renesansei raksturīgu spoguļvelvi. Augšstāvos saglabājies labdarības iestādei raksturīgais gaiteņa tipa plānojums. Uz pagalma spārna katrā stāvā izvietoto telpu ved atsevišķas kāpnes. Skārņu ielas fasādei iluzoru simetriju nodrošina ar tumšu krāsojumu imitētas rustotas lizēnas, kas abpus malējām ailām un portāliem paceļas visā fasādes augstumā. Abus portālus vainago sulīgām volūtām iekļautas stilizētas kartušas. Fasādes galvenais akcents ir akmens epitāfija (1618), kas iemūžina Ekes nopelnus pilsētas labā. Tās centrā attēlota figurāla kompozīcija – meistarīgi veidots cilnis “Kristus un grēciniece”, kurā izmantoti Mārtena de Fosa grafiskie paraugi, bet ietvaru veido volūtas un rolverka ornamenti. Ietvara apakšējā daļā – Ekes ģerbonis, bet frīzē virs ciļņa – epitāfijas dāvinātāja vēstījums laikabiedriem un pēctečiem “Scopus vitӕ meӕ chrs”. Epitāfija ir viens no ievērojamākajiem manierisma laikmeta mākslas pieminekļiem Latvijā, kas liecina par Rīgas 17. gs. sākuma tēlniecības darbnīcu sakariem ar nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas tēlniecības centriem.