Wolmar, Ev. Kirche St. Simeon
Valmiera, Sv. Sīmaņa baznīca
Viena no lielākajām viduslaiku sakrālajām celtnēm ārpus Rīgas ar raksturīgiem dekortatīviem elementiem. Domājams, 1283.–87., uzcelta kā halles tipa būve. 14. gs. piebūvēja kori un torni rietumu daļā. 15. gs. pārbūvēja par baziliku. Torņa augšējie stāvi un kupols atjaunoti 17. un 18. gs. 1908. veica visaptverošus remontdarbus, izmainot logailu izmērus. 1964.–72. izmantoja kā koncertzāli. 1988. atdeva draudzei. 2014. restaurēja fasādes, torņa kupolu un smaili. Apmesta mūra celtne ar trīs jomu garenbūvi un zemāku poligonālu apsīdu. Sakristeja ziemeļu pusē, tās vienīgais kontrforss ar iemūrētām lielgabalu lodēm. Taisnstūra tornim, redzams ķieģeļu mūris. Vidusjomu sedz divslīpu jumts, sānu jomus un sakristeju vienslīpu jumti. Senākās mūru daļas būvētas no laukakmeņiem, koris un bazilikālais paaugstinājums no ķieģeļiem. Garenjomam lēzenas pusaploces logailas, korī – apaļloka. Vidusjoma bazilikālajam paaugstinājumam smailarkas logailas, atdalītas ar lizenām un vainagotas smailarku frīzi. Korim gludi kontrforsi, visapkārt smailarku nišu frīze. Rietumu fasādē nišas ar smailarkas un puslaploces noslēgumu. Torņa apakšējos stāvos rombveida raksts no tumšiem ķieģeļiem. Torņa augšējais stāvs ar apmestiem akliem apļiem un atvērumiem lēzenu smailarku formā. No apakšējiem stāviem atdalīts ar baltu apmetuma joslu. Rietumu portālam un augšējām logailām smailarkas forma, mūsdienās balta apmale. Interjerā uz īsiem, masīviem, oktogonāliem dolomīta pīlāriem trīskārši profilēta smailarku arkāde un krusta velves. Analogi darināta triumfa arka. Virs vidusjoma logiem lēzenu smailarku josla. — Altāris (izgatavots 1988., pēc 18.gs. parauga) ar altārgleznu Kristus kārdināšana (1842); kancele (1739); kapa plāksnes ziemeļu jomā (1496, 1517). Frīdriha Ladegasta ērģeles (19. gs. 2.puse); kora logailās Ernsta Frīdriha Todes darbnīcas vitrāžas (19. gs. beigas).
