Riga, Gebäude der Rigaer Lettischen Gesellschaft, Erweiterungsbau
Rīga, Rīgas Latviešu biedrības nams, paplašinājums
Ievērojama publiskā ēka Rīgas bulvāru ansamblī. Pirmais biedrības nams šajā vietā celts 1869. gadā pēc arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projekta. 1886., 1891., 1892. un 1897. gadā ēka pārveidota un nedaudz paplašināta pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektiem, bet 1908. gadā tā pilnīgi aizgāja bojā ugunsgrēkā. Tūlīt arhitekti Eižens Laube un Ernests Polis izstrādāja projektu jaunbūvei, paredzot to tipiskās latviešu nacionālā romantisma formās, taču nākamajā gadā projekts pārveidots neoklasicisma garā. Būvdarbus izpildīja latviešu būvuzņēmēji Ludvigs Neiburgs un Krišjānis Ķergalvis. Jaunuzceltais nams iesvētīts 1909. gada 18. decembrī. 1935.– 38. gadā Merķeļa un Arhitektu ielas stūrī esošās senākas ēkas vietā pēc E. Laubes projekta uzcelts Latviešu biedrības paplašinājums ar restorānu un vairākām sarīkojumu un kluba telpām. Būvdarbus veica L. Neiburga firma. Krievu padomju okupācijas laikā namā iemitinājās padomju armijas virsnieki, daļa mēbeļu tika izvazāta un vairāki apdares elementi sabojāti. 1992. gadā ēku atguva atjaunotā Rīgas Latviešu biedrība. 1999.–2000. gadā veikti apjomīgi remonta un restaurācijas darbi. Ēkai ir kompleksa telpu struktūra un divi spēcīgi artikulēti rizalīti. Starp kāpņu telpām centrālās daļas pirmajā stāvā atrodas zāle (sākotnēji restorāns), otrajā stāvā - liela zāle ar balkonu. Kreisā spārna piecos stāvos bibliotēka un dažādu biedrību telpas (šodien biroji), kā arī zāles foajē. Starp rizalītiem ieejas portiks ar pulēta granīta joniskām kolonnām. Altānavidējo daļu norobežo ciešs parapets, bet abās pusēs tam ir ažūras margas ar krustveida zīmējumu, kas tieši atgādina britu karogu. Fasādi vainago augsts trīsstūra zelminis, kuru rotā jūgendstilam raksturīgā tēlaini simboliskā izteiksmē veidots krāsains panno „Spēks”. Līdzīgi panno – „Saules sveiciens” un „Pie avota” – vainago rizalītus. Tajos sarežģītā freskas un mozaīkas tehnikā atveidoti alegoriski tēli no senu teiksmu pasaules. Vēl četri simboliski panno – „Mākslas”, „Zinības”, „Zemkopība” un „Rūpniecība” – rotā rizalītu sānus. Visus šos mākslas darbus pēc paša skicēm krāsaina cementa un akmens mozaīkas tehnikā izveidojis gleznotājs Janis Rozentāls. Nama lielajā zālē ar teātra uzvedumiem piemērotu skatuvi ir vietas skatītājiem parterī un skatītājiem balkonā. Ir arī plaša sarīkojumu zāle un virkne citu telpu. Iekštelpu apdare lielākoties ieturēta neoklasicisma formās. Skulpturālos veidojumus uz vairāku telpu sienām un griestiem izgatavojuši būvtēlnieki F. Vlasaks un M. Loce. Vitrāžas kāpņutelpā veidojis meistars P. Krimuldēns. Paplašinājuma daļas fasāžu arhitektūra ir tuva racionālistiskai funkcionālisma formu valodai, taču koptēlā pilnīgi saplūst ar veco ēku. Iekštelpu apdare ieturētā klasiskās formās, kādu tolaik uzskatīja par arhitektūras nacionālo iezīmju adekvātu. Izmantoti arī atsevišķi barokāla vai etnogrāfiska rakstura elementi. Arhitekts pats izstrādājis zīmējumus pilnīgi visām detaļām – kāpņu margām, durvīm, portāliem, kamīniem, ģipša veidojumiem sienu un griestu apdarē, kā arī apgaismes ķermeņiem un mēbelēm. Skulpturālos ciļņus veidojis tēlnieks Rihards Maurs.
