Riga, orth. Kirche St. Alexander Newski

Rīga, Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca
Riga, orth. Kirche St. Alexander Newski / Rīga, Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu informācijas pārvaldības sistēma Mantojums, Foto: Aivars Holms 2014, CC BY-SA 4.0
Riga, orth. Kirche St. Alexander Newski / Rīga, Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu informācijas pārvaldības sistēma Mantojums, Foto: Jānis Krastiņš 2018, CC BY-SA 4.0
Riga, orth. Kirche St. Alexander Newski / Rīga, Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu informācijas pārvaldības sistēma Mantojums, Foto: Jānis Krastiņš 2020, CC BY-SA 4.0
Riga, orth. Kirche St. Alexander Newski / Rīga, Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu informācijas pārvaldības sistēma Mantojums, Foto: Jānis Krastiņš 2020, CC BY-SA 4.0
Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca tautā mēdz saukt par Aleksandra Ņevska baznīcu, ir ievērojams klasicisma stila sakrālās arhitektūras piemineklis. Celta 1820.–25. gadā ģenerālgubernatora marķīza 

Filippo Paulucci

(1779 - 1849)

Philippo Paulucci
Filippo Paulucci delle Roncole
Filippo Paulucci Delle Roncole
Filippo Paulucci delle Roncole
Philipp O. Paulucci
Philipp Ossipowitsch Paulucci
Filipo Pauluči

  • Markgraf
  • General
  • Gouverneur
Geschlecht:
  • Mann

Geboren:
  • XX.XX.1779
Gestorben:
  • January 13, 1849

Geburtsort:
  • Modena
Sterbeort:
  • Nizza

General in der russ. Armee; Generalgouverneur von Kurland u. Livland
Familiäre Beziehungen
Hamilcar Paulucci delle Roncole (Bruder)

vadībā par vietējo krievu tirgotāju un sabiedrības ziedojumiem. Projektu, visticamāk, izstrādājis Vidzemes guberņas arhitekts Kristians Gotfrīds Breitkreics, izmantojot kādu no toreiz pazīstamiem tā sauktajiem paraugprojektiem. 1862./63. gadā pēc Vidzemes guberņas valdes būvnodaļā izstrādāta projekta, pārveidojot arhitekta Apollona Edelsona sākotnējo projektu, baznīcas aizmugurē uzcelts brīvstāvošs zvanutornis. 1845.–47. gadā visi portiki aizbūvēti, lai paplašinātu iekštelpas. Aizmūretajā portikā pa labi no galvenās ieejas iebūvētas kāpnes uzgaleriju. 1845. gadā korī, pa kreisi no ieejas,uzstādīts altāris par godu Tā Kunga Pretimņemšanai (Tā Kunga ienešanai templī), un 1847. gadā iesvētīta atsevišķa kapela. Baznīca ir apmesta un dzelteni krāsota koka centrālbūve ar sfērisku kupolu virs centrālās daļas. Cilindriskajam būvapjomam simetriski piekļaujas trīs četrkolonnu portiki ar trīsstūrveida frontoniem. Kolonām joniskas kanelūras un doriska tipa kapiteļi. Antablements dorisks; ēku apjož triglifu frīze. Kolonnas un atsevišķi antablementa elementi krāsoti balti. Pakāpjveidīgajam, ar pilastriem strukturētajam zvanutornim ir trīs stāvi. Tas vaiņagots ar kupolu, piramidālu smaili un mazu sīpolveida kupoliņu ar krustu. Piesātinātā arhitektoniskā apdare veidota klasisko formu valodā, kas sasaucas ar baznīcas arhitektūru. Pārseguma kupola cilindrisko veltni balsta sešu sapārotu kolonnu gredzens. Galerijā starp kolonnām un ārsienu izvietoti vairāki kioti ar ikonām. Galvenais altāris atrodas pa kreisi no galvenās ieejas.
Ikonostasā viena ikonu rinda ar cara vārtiem zem triumfa arkas, kas balstās uz diviem kolonnu pāriem. Cara vārti veidoti kā ažūrs griezums ar savdabīgi veidotu evanģēlistu grupu apļa kompozīcijā. Ikonostasa sānu malas turpinās līdz ārsienām un pilnībā norobežo altārtelpu. Vairākās ikonās rietumeiropeiskā baroka kompozīcijas iezīmes, taču 20. gadsimta pārgleznojumi transformējuši 18. gs. koloristiskās vērtības. —1979. gada inventarizācijā uzskaitīti vairāki simti iekārtas priekšmeti – ikonas, grīdas svečturi, grāmatas, dievkalpojuma piederumi u. c. Baznīcā regulāri notiek dievkalpojumi, darbojas svētdienas skola un bērnu dziedāšanas skola.

Ihre Nachricht zum Objekt

Sie haben Informationen oder Fragen zu diesem Objekt?