Ronneburg, Ev. Kirche, Steinrelief Adam und Eva
Rauna, Raunas evaņģēliski luteriskā baznīca, akmens cilnis Ādams un Ieva
Nozīmīgs dažādu vēsturisko periodu un stilu sintēzes piemineklis. Celtniecība sākta 14. gs. vidū, bet draudze pirmo reizi dokumentos minēta 1457. gadā. Saglabājies baznīcas plāna un dienvidu fasādes 1691. gada uzmērījums (J. H. Kelčs). 16. un 17. gs. karadarbības laikā baznīca vairākkārt izpostīta. 1736. gadā tornim uzcelta jauna augšējā daļa. 1793.–94. gadā nojaukta sakristeja ziemeļu pusē un piebūvēta jauna austrumu galā. 1803.–04. gadā baznīcas dienvidu pusē uzcelts sķērsapjoms, uz to pārvietojot draudzes telpu, bet altāri – pie ziemeļu sienas. Vienlaikus paplašināta sakristeja austrumu galā. 1936./37. gadā veikta plaša pārbūve pēc arhitekta P. Kundziņa projekta. Ziemeļu pusē piebūvēta jauna, plānā trapecveidīga altāra apsīda, draudzes telpa pārsegta ar koka konstrukcijā atveidotām velvēm, bet senajā kora daļā iekārtota kapliča un mācītāja darba telpa. Baznīcas sākotnējā, plānā taisnstūrainā vienjoma garenbūve ar rietumu galā izvirzīto torni veido tagadējā dievnama šķērsjomu. Virs torņa mūrētās daļas barokāls kupols, rotonda un koniska smaile. Fasādēs virs rietumu un dienvidu ieejām akmens ciļņi – attiecīgi
„Kristus pie krusta“ (13.–14. gs.) un „Ādams un Ieva“ (16. gs. sākums). Austrumu zelminī niša ar lēzenu smailloka pārsedzi. Draudzes telpas šķautņainās velves Art Deco formās. Rietumu (kreisajā) pusē koka lukta uz toskāniskām kolonnām (18. gs. vidus). —Vērtīgākie iekārtas priekšmeti ir kapa plāksne (1654.), samērā vienkāršs barokāls altāris (18. gs. otrā puse), kancele (18. gs. vidus) un ērģeles ar ērģeļu prospektu (1908).
