Uexküll, Burg
Ikšķile, pils
Senākā mūra celtne Latvijā. Ikšķiles Sv. Marijas baznīcu toreizējā lībiešu ciemā sāka celt 1184. gadā no Zēgebergas (Segeberg) klostera atceļojušais augustīņu ordeņa priesteris , kas 1186. gadā tika iecelts par Ikšķiles bīskapu.
1185. gadā Meinarda ataicinātie Gotlandes akmeņkaļi blakus baznīcai uzbūvēja mūra pili, kurā viena piektdaļa piederēja bīskapam, bet četras piektdaļas – lībiešiem. 1201. gadā trešais Livonijas bīskaps
pārcēla savu sēdekli uz Rīgu, bet Ikšķiles pils tika izlēņota vasalim Conrad de Meyiendorpe. Baznīca celta no gaiša dolomīta un ķieģeļiem, bet pils aizsargmūris – no gaiša dolomīta. Pagalma R malā arheoloģiskajos izrakumos atsegts dzīvojamās ēkas – domājamā bīskapa nama – pagrabstāvs. Sākotnējā romānikas stila vienjoma baznīca ar apsīdu 13. gs. trīsdesmitajos gados pārbūvēta par divjomu celtni ar kvadrātisku kora daļu. 13. gs. baznīca apvienota vienā kompleksā ar pili un tai pieguļošo kapsētu. Pils pamesta 16. gs., drupas pamazām nojauktas, akmeņus dedzinot pilsdrupās ierīkotā kaļķu ceplī. Baznīca turpināja kalpot kā draudzes dievnams. 1879. gadā arhitekts Johans Daniels Felsko to iekļāva neogotikas stilā pārbūvētā baznīcā, kas izpostīta Pirmā pasaules kara laikā. Pirms applūdināšanas 1975. gadā, ceļot Rīgas HES ūdenskrātuvi, pilsdrupas pilnībā pārklātas ar zemi, bet baznīcas mūru apakšdaļa apbērta un augšdaļas drupas konservētas. 21. gs. sākumā tās pārsegtas ar baldahīna veida jumtu. Blakus baznīcas drupām ierīkots brīvdabas altāris un uzstādīts augsts krusts.
Albert, von Buxhövden
Albert, von Buxhövden

