Riga, Bezirksgericht
Rīga, apgabaltiesas nams
Izcils 20. gs. trīsdesmito gadu sabiedriski–administratīvās arhitektūras paraugs un viena no neoeklektisma stila ikonām Latvijas 20. gs. būvmākslā.
Kopā ar eklektisma stilā veidoto Rīgas apgabaltiesas namu (1888, arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis) aizņem kvartālu starp Brīvības bulvāri, Elizabetes un Tērbatas ielu. Ēkas korpuss gar Brīvības bulvāri un tā daļa gar Elizabetes ielu uzcelts 1938. gadā pēc arhitekta Fridriha Skujiņa projekta kā Tiesu pils. Korpuss gar daļu Tērbatas ielas un Elizabetes ielā, atbilstoši F. Skujiņa projekta iecerei, uzcelts 20. gs. sešdesmitajos gados (arhitekts Vladimirs Šņitņikovs). Vācu okupācijas laikā ēkā atradās Ostlandes Reihskomisariāts, Padomju varas gados – Latvijas PSR Ministru padome un tās institūcijas, bet kopš deviņdesmitajiem gadiem – Ministru kabinets un Tieslietu ministrija.
Tiesu pils galveno ieeju no Brīvības bulvāra akcentē dorisko kolonnu portiks, bet celtnes stāvu noslēdz spēcīga dzega, virs kuras paceļas atika. Klasiski stingrs ir arī nama slīpais cokols ar izteiksmīgu noslēguma joslu. Četrstāvu ēkas apdarē izmantoti vietējie Latvijas būvmateriāli, tostarp granīts. Izņēmums ir portika kolonnu granīts, kas importēts no Zviedrijas. Saglabājusies nepārveidota ēkas plānojuma pamatstruktūra, kā arī vērtīgā dekoratīvā apdare ar augstu izpildījuma kvalitāti. Telpu grīdas iesegtas ar ozolkoka parketu, sienu apdarē lietoti bronzas lējumi un mākslīgais marmors. Galvenajā vestibilā tēlnieka Kārļa Zemdegas darināts Justīcijas tēls.
Tiesu pils galveno ieeju no Brīvības bulvāra akcentē dorisko kolonnu portiks, bet celtnes stāvu noslēdz spēcīga dzega, virs kuras paceļas atika. Klasiski stingrs ir arī nama slīpais cokols ar izteiksmīgu noslēguma joslu. Četrstāvu ēkas apdarē izmantoti vietējie Latvijas būvmateriāli, tostarp granīts. Izņēmums ir portika kolonnu granīts, kas importēts no Zviedrijas. Saglabājusies nepārveidota ēkas plānojuma pamatstruktūra, kā arī vērtīgā dekoratīvā apdare ar augstu izpildījuma kvalitāti. Telpu grīdas iesegtas ar ozolkoka parketu, sienu apdarē lietoti bronzas lējumi un mākslīgais marmors. Galvenajā vestibilā tēlnieka Kārļa Zemdegas darināts Justīcijas tēls.
