Katzdangen, Gutshof Katzdangen
Kazdanga, Kazdangas muiža
Ievērojams klasicisma apbūves ansamblis ar vēlākiem papildinājumiem un parku. Kopš 1533. gada muiža bijusi 
(von Manteuffel) dzimtas īpašums. Šī dzimta saimniekojusi Kazdangā daudzās paaudzēs. 17. gs. sākumā tās lielākā daļa, pamatojot savu izcelsmi, sāka dēvēt sevi par Manteifeliem, sauktiem Zēges (Manteuffel genannt Szoege). 1816. gadā muiža piederējusi Karlam Gothardam Ernstam fon Manteifelam (1756–1834), bet pēc tam viņa dēlam Karlam Ulriham Hermanim Frīdriham (1783–1855). Kopš 1855. gada īpašnieks bijis Ludvigs Georgs fon Manteifels (1790–1872). Viņam sekoja Karls Vilhelms Georgs (1820–84), kurš, būdams bruņniecības vadītājs (1879–82), daudz paveicis gan savas muižas, gan visas Kurzemes labā. 1905. gadā pils nodedzināta, un gājusi bojā iekštelpu apdare un iekārtojums. 1907. gadā, piesaistot vācu arhitektu Paulu Šulci–Naumburgu, sākta pils atjaunošana. Jaunas mēbeles izgatavotas tikai pēc oriģināliem 19. gadsimta pirmās puses paraugiem. Pils atjaunošanu pārtrauca Pirmais pasaules karš. 1920. gadā Manteifelu dzimtai Kazdangas muiža atsavināta, pēdējam muižas īpašniekam
atstājot dzimtas kapenes parkā. Lielākā daļu zemes sadalīta jaunsaimniecībās, bet muižas centrs nodots Zemkopības ministrijas pārziņā, kas tajā ierīkoja lauksaimniecības un zivkopības skolu. 2009. gadā skola slēgta, un ēkā iekārtots Kazdangas pils muzejs un Tūrisma informācijas centrs. Muižas pārējās ēkas tiek izmantotas dzīvošanai, saimniecībai un citām praktiskām vajadzībām.
Kazdangas pils ir viena no lielākām un monumentālākām klasicisma pilīm Latvijā. Tā celta 1800.–04. gadā pēc arhitektaJohana Georga Ādama Berlica projekta, izmantojot Džakomo Kvarengi metu Elejas pilij. Trīsstāvu celtne ar taisnstūra plāna konfigurāciju, 19 logailu asu gara. Galvenās fasādes centrā virs pirmā stāva piecdaļīgās arkādes paceļas varens sešu jonisko kolonnu portiks, ko vainago trīsstūrains frontons. Parka puses fasāde 17 logailu asu gara, tās centrā cilindrisks apaļās zāles rizalīts ar kupolveida jumtu. Abu garenfasāžu galos sekli rizalīti, virs kuriem paceļas nelielas atikas. Rizalītu otrajā un trešajā stāvā klasicismam raksturīgie trīsdaļīgie logi. Augšējiem logiem pusapļa forma. Rizalītu arhitektoniskajā apdarē festoni, balustrādes un orderu elementi. Klasicisma interjerus, sekojot sava laika modei, ap 1885. gadu pārveidojusi Rīgas būvfirma Robert Häusermann, galvenokārt izmantojot renesanses stila formas. 1907.–1914. gada atjaunošanas gaitā interjeru apdarē rekonstruētas klasicisma formas. Apaļajai zālei kupols aizvietots ar plakaniem griestiem, kuros vēlāk ar krāsojumu imitēts kupola kasetējums. Lai izceltu pils monumentālo veidolu un akcentētu plānojuma simetrisko kompozīciju, abās pusēs tai vienlaikus celtas vienādas, plānā kvadrātveida divstāvu būves – klēts un Kavalieru māja, kas rekonstruēta pēc 1905. gada (arh. P. Šulce-Naumburgs. Tās interjeri, kuru apdarē valda atturīgi un izsmalcināti klasicisma motīvi, daļēji saglabājušies vēl šodien. Kazdangas muižas apbūvi veido arī virkne citas ēkas – kalpu māja (1800, 1905), kūts (19. gs.), ūdensdzirnavas (19. gs.), pārvaldnieka māja ar centrālo rizalītu, kam ir trīsstūra frontons (19. gs.), krogs (1686, 19. gs. pirmā puse), daļēji pārbūvētā vecā muižas skola (1846), pilnīgi pārbūvētais stallis – kalpu māja (1686, 19. gs. pirmā puse) ar piekļauto skābbarības torni donžona izskatā (19. gs. 1. cet.) u. c. 100 hektāru lielajam un dendroloģiski bagātajam, romantiskajam muižas ainavu parkam (18. gs. beigas–19. gs.) ir vairākas daļas. Katrai ir sava ceļu sistēma, skatu perspektīvas un stādījumu raksturs. Pils priekšā atrodas regulārs parādes pagalms. No pils ziemeļrietumu virzienā plešas parka daļa, kuru šķērso ceļš ar t.s. Zēnu dīķi vienā un Meitu dīķi otrā pusē. Citas parka daļas ir t. s. Valātas parks un Šēfera birzs. Valātas parks veidots 19. gs. beigās un sniedzas līdz Valātas pusmuižai. Tas ir mežaparks ar laucēm un skatu perspektīvām uz dzirnavu ezeru. Šēfera birzs ir jaukts mežaparka masīvs ar gravām un nogāzēm starp dzirnavu ezeru un Aizputes–Skrundas šoseju.
External Image
Manteuffel, Familie : 1256-: Pommern
Manteuffel, Familie : 1256-: Pommern
Carl von Manteuffel
Carl von Manteuffel
(1872 - 1948)
Carl von Manteuffel Katzdangen
Karl von Manteuffel-Katzdangen
Carl von Manteuffel-Katzdangen
Karl v. Manteuffel Szöge
Karl Zoege von Manteuffel
Karl von Manteuffel Szoege
Karl von Manteuffel-Szoege
Karl Mannteufel-Szöge
Carl von Manteufel-Szöge
Karl von Manteuffel-Zöge-Katzdangen
Karl von Manteuffel-Zöge-Katzdangen
Karl von Manteuffel Zöge-Katzdangen
Karl von Manteuffel genannt Zöge-Katzdangen
Carl von Manteuffel gen. Zöge
Carl von Manteuffel genannt Zöge
Karl von Manteuffel genannt Szoege
Karl von Zoege-Katzdangen
Karl von Manteuffel-Zoege
Carl von Manteuffel-Zöge
Carl von Manteuffel Zöge
Carl von Manteuffel-Szöge
Carl v. Manteuffel gen. Szöge
Karl Zoege-Katzdangen
Karl Wilhelm von Zoege von Manteuffel
Karl von Manteuffel
Karl von Manteuffel-Szöge
Karl von Manteuffel Szöge
- Freiherr
- Schriftsteller
- Politiker
- Leutnant
Geschlecht:
- Mann
Geboren:
- 8. Juli 1872
Gestorben:
- 4. März 1948
Geburtsort:
- Gaiken
Sterbeort:
- Traunstein
Wirkungsort:
- Berlin
