Treyden, ehem. Gut Treyden mit Park, heute Freilichtmuseum Treyden - Altes Wohnhaus des Gutshofverwalters

Turaida, bij. Turaidas muiža ar parku, tagad Turaidas muzejrezervāts - muižas pārvaldnieka vecā dzīvojamā māja
Kultūras pieminekļu komplekss, kopš 1988. gada noteikts īpašas aizsardzības statuss; daļēji atjaunota viduslaiku pils, 18. gs. koka baznīca, brīvdabas skulptūru dārzs, 20 restaurētas vai rekonstruētas bij. Turaidas muižas (līdz 1920. gadam) ēkas un atjaunota dīķu sistēma.
Turaidas viduslaiku pils (Burg Treiden, Treyden). Novadpētniecības muzejs kopš 1961. gada. Viena no ievērojamākajām viduslaiku ķieģeļu mūra celtnēm Latvijā, atrodas kopš 10. gs. beigām lībiešu apdzīvotā novadā, Gaujas labajā krastā koka pils vietā (paliekas atsegtas arheoloģiskajos izrakumos). Teritoriju 1207. gadā vāciešu iekaroto zemju dalīšanā ieguva 

Albert, von Buxhövden

(1165 - 1229)

Albert, Riga, Bischof
Albert, von Buxthoeven
Albert, von Buxhoeveden

  • Bischof

Geboren:
  • XX.XX.1165
Gestorben:
  • 17. Januar 1229

Geburtsort:
  • Bexhövede
Sterbeort:
  • Riga

Dt. Bischof von Livland; Bischof von Riga; Domherr in Bremen
Familiäre Beziehungen
Hartwig, von Bremen (Onkel)

; viņa uzdevumā 1214. gadā sāka celt mūra pili Vredeland (lībiski Thoreida, vēlāk Treyden), piedaloties bīskapam 

Philipp, von Ratzeburg

( - 1215)

Philipp von Ratzeburg

  • Bischof
Geschlecht:
  • Mann

Gestorben:
  • 1215

Wirkungsort:
  • Ratzeburg

Bischof von Ratzeburg

Beziehungen zu Organisationen

  • Prämonstratenser

(Philipp von Ratzeburg). Līdz 16. gs. vidum Rīgas arhibīskapa īpašums, pārvaldīja fogts. 1298. –1366., 1405.–1417., 1479. –1485. un 1556. gadā pili bija okupējis Vācu ordeņa Livonijas atzars. 1976.–99. gadā arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka pils celta pakāpeniski uz akmens cokola kā ķieģeļu gotikas celtņu komplekss. 13. gs. uzbūvēts brīvstāvošs augsts bergfrīds jeb Galvenais tornis, dzīvojamā ēka pagalma rietumu malā un apkārtmūris, ap 1300. gadu – torņveida dienvidu korpuss un dzīvojamās ēkas pagalma ziemeļaustrumu stūrī, 14. gs. – austrumu korpuss un dienvidu priekšpils, 15. gs. vidū – lielais pusapļa formas rietumu tornis, 15. gs. otrajā pusē – ziemeļu priekšpils ar diviem apaļiem ārējo vārtu torņiem, 16. gs. pirmajā pusē – rondelis (tornis ar rokas ugunsieroču šaujamlūkām) pie iekšējiem ziemeļu vārtiem un galvenajā pagalmā jauns rietumu korpuss virs vecā paliekām.
16. gs. otrajā pusē Polijas pārvaldē. Poļu–zviedru kara laikā 1601. gadā īslaicīgi ieņēma zviedri, bet pilnībā zviedru īpašumā kopš 1621. gada. Kopš 1625. gada muižnieku privātīpašums, izdega 1776. gadā. 1786. gadā uz galvenā pagalma ziemeļaustrumu stūra mūru drupām uzceltamuižnieku koka dzīvojamā māja (20. gs. piecdesmitajos gados nojaukta), rietumu puses celtņu vietā ierīkota klēts un stallis. Kopš 1952. gada veikta Galvenā torņa rekonstrukcija (atjaunoti starpstāvu pārsegumi, kāpnes, augšstāvs un jumts), 1957. gada vasarā atklāts apmeklētājiem. 1960. gadā rekonstruēts rietumu korpuss, 1969. –1985. gadā lielais pusapaļa formas rietumu tornis, astoņdesmitajos gados dienvidu tornis un aizsargmūris, konservēti izrakumos atsegtie austrumu korpusa apakšdaļas mūri. Pils vairākās telpās izvietotas muzeja ekspozīcijas.
Turaidas ev. lut. draudzes baznīca, viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā, celta 1750. gadā. Atrodas uz divu senāku baznīcu pamatiem 13.–18. gs. pastāvējušas viduslaiku kapsētas vidū. 1808. gadā austrumu galā piebūvēta sakristeja. Vairākkārt remontēta. 2009. gadā restaurēta, ārsienām atjaunojot sākotnējo sarkana okera krāsojumu. Vienjoma guļbūve ar gludiem pakšiem, apšūta ar dēļiem. Rietumu galā virs baznīcas apjoma astoņstūrains tornītis ar barokālu smaili, gaili un 1663. gadā izgatavotu zvanu. — Draudzes telpā zemi koka griesti, koka soli, altāris un kancele (1751), nezināma autora altārglezna “Golgāta” (ap 1700) un glezna “Jēzus Ģetzemanes dārzā” (1926).
Uz Z no baznīcas bij. kapsētas malā pie vairāk nekā 200-gadīgas liepas 1932. gadā novietota piemiņas plāksne leģendārajai meitenei Maijai Greifai (1601–20) jeb Turaidas Rozei, kuru pie netālās Gūtmaņalas 1620. gadā nonāvēja poļu dezertieris Adams Jakubovskis (Adam Jakubowski).
Tautasdziesmu parks - 1985. gadā atklātajā Dainu kalnā un 1990. gadā Dziesmu dārzā, 26 latviešu dainām veltītas  granīta skulptūras, kuras veidojis tēlnieks [Indulis Ranka] (p:https://transformation.digicult-verbund.de/metadata_rdf/68d123a9b).
Dārznieka māja – 19. gs. četrdesmitajos gados celta, apmesta vienstāva akmens un ķieģeļu mūra ēka. 1963.–2000. gadā muzeja administrācija, 2009. gadā renovēta. Tagad muzeja ekspozīcija.
Ābolu klētiņa – 19. gs. celta vienstāva guļšķautņu ēka ar statnī savienotiem stūriem, rekonstruēta.
Muižas kalte –19. gs. otrajā pusē celta divstāvu laukakmeņu mūra ēka. Klasicisma stila gala fasādē četrkolonnu portiks un ailas ar apaļloka pārsedzēm frontonā. 1971.–97. gadā izmantota kā kafejnīca. 2003. gadā remontēta, tagad suvenīru veikals. Muižas pārvaldnieka vecā dzīvojamā māja – viena no senākajām, ap 1810. gadu būvētajām muižas celtnēm,  uz mūra pamatiem, vienstāva guļšķautņu ēka ar statnī savienotiem stūriem un divslīpju dakstiņu jumtu ar nošļauptiem galiem. Mājā ir apvalkdūmenis, velvēti pagrabi un bēniņu istaba. 2011. gadā atjaunota. Telpās iekārtota vēsturiskā dzīvesveida ekspozīcija. Muižas pārvaldnieka jaunā dzīvojamā māja –1901. gadā uz mūra pamatiem celta divstāvu guļšķautņu ēka ar statnī savienotiem stūriem. 2000. g. atjaunota. Tagad muzeja administrācijas ēka.
Muižas ļaužu pagrabklēts –19. gs. otrajā pusē celta vienstāva sarkanu ķieģeļu ēka uz laukakmeņu mūra pagraba. 2009. gadā restaurēta. Tagad muzeja apmeklētāju centrs.
Kūts–stallis – ap 1870. gadu celta liellopu novietnes mūra ēka. Ap 1900. gadu uzceltas piebūves sīklopiem un izveidots noslēgts pagalms jeb laidars
(nojaukts 20. gs. sešdesmitajos gados). Tagad muzeja saimniecības ēka.
Piķiera kūtiņa – 19. gs. otrajā pusē celta koka guļbūve ar krusta pakšiem. Bija muižas medību suņu mītne. Restaurēta 1993. gadā. Tagad muzeja noliktava.
Zivju pagrabs – 1912. gadā no senākas ēkas pārbūvēta vienstāva dolomītakmens un ķieģeļu mūra celtne. Atjaunota 1999. gadā. Celtnē iekārtota ekspozīcija.
Ratnīca (vāgūzis) – vecajā vietā 2002. gadā rekonstruēta vienstāva ēka.  Ārsienas ar koka planku pildījumu starp ķieģeļu mūra stabiem. Ēkā iekārtota ekspozīcija.
Smēde – 18. gs. celts degvīna brūzis, kopš 1875. gada smēde, 1912. gadā izbūvēts jumta stāvs dzīvokļiem. Apmesta mūra ēka, restaurēta 1997. gadā, atjaunojot kā smēdi ar muzeja ekspozīciju.
Pirts – 1828. gadā celta vienstāva guļbūve muižas ļaudīm. Rekonstruēta 1996. gadā. Iekārtota ekspozīcija.
Muižas kalpotāju dzīvojamā māja – 19. gs. sākumā celta kā vienstāva, 1858. gadā paaugstināta par divstāvu akmens mūra ēku. Restaurēta 1998. gadā. Tagad muzeja saimniecības ēka.
Klaušinieku māja – 18. gs. būvēta klaušu zemnieku naktsmītne. Vienstāva māla kleķa ēka, rekonstruēta vecajā vietā 2018. gadā. Ēkā iekārtota muzeja ekspozīcija.
Pagasta magazīna – starp 1830 un 1843. gadu celta, labības glabāšanai paredzēta vienstāva laukakmeņu mūra ēka ar izbūvētu jumta stāvu. Ēkas arhitektūrā ampīra un neogotikas iezīmes. Ieejas fasādē četrkolonnu portiks. Virs tā, kā arī gala fasādēs pakāpju zelmiņi. Aklajām logailām smailloka pārsedzes. 20. gs. ēkā iekārtoti dzīvokļi. Restaurēta 2006. gadā. Tagad ēkā muzeja ekspozīcija.
Šveices māja – 1828. gadā celta muižas viesnīcas koka ēka (nodegusi 1944. gadā). Šveices mājai blakus saglabājies 19. gs. otrajā pusē no ķieģeļiem mūrētais krogs–tējnīca, kas tagad ir muzeja saimniecības ēka.
Jaunā klēts – 1914. gadā celta divstāvu laukakmeņu mūra ēka. Pēc Pirmā pasaules kara – noliktava. Restaurēta 1997. gadā. Tagad muzeja darbinieku telpas.
Vagara dzīvojamā māja – 1907. gadā celta vienstāva guļšķautņu ēka ar statnī savienotiem stūriem. Tagad muzeja saimniecības ēka. Blakus 2014. gadā atjaunota guļbūves klēts, kurā izvietota ekspozīcija.
Dampšķūnis – ap 1900. gadu būvēta vienstāva celtne labības kulšanai. Ārsienas ar koka planku pildījumu starp ķieģeļu mūra stabiem. Tagad saimniecības ēka.

Ihre Nachricht zum Objekt

Sie haben Informationen oder Fragen zu diesem Objekt?