Nurmhusen, Gutshof Nurmhusen, Schmiede
Lauciene, Nurmuiža, smēde
Lielākais līdz mūsdienām saglabājies muižas komplekss Latvijā. Muižas pils būvēta 16. gs. deviņdesmito gadu otrajā pusē kā Livonijas ordeņa vasaļa nocietināta rezidence, un tā ir viena no senākajām muižu kungu mājām Latvijā. 17. gs. beigās pārbūvēta. 19. gs. trīsdesmitajos gados uzsākts plašs pils remonts un jaunu saimniecības ēku būve (arhitekts Šenks). Paplašināts austrumu korpuss, sašaurinot iekšpagalmu, un izbūvēta ieeja ar portālu. 1835.–37. gadā pils interjeru dekoratīvo apdari veidojuši gleznotāji J. F. Vēnerts un Kretcers. Uzcelta dārznieka māja, staļļi, aitu kūts, govju kūts, trīs kalpu mājas, klēts,
smēde un
krogs, ierīkoti divi dīķi ar akmens tiltiņu, muižas vārti, siltumnīca un oranžērija. Kompleksa ziemeļaustrumu pusē iekopts parks. 19. gs. trešajā ceturksnī pils dienvidrietumu stūrī uzcelts apjomīgs tornis (iespējams, uz sākotnējā torņa apakšējiem stāviem). 1874. gadā pils pret parku pavērstajā ziemeļu pusē uzcelta veranda un reprezentatīvas mūra kāpnes (arhitekts T. Zeilers). 1909.–12. gadā pils atjaunota un pārbūvēta pēc arhitekta V. Bokslafa projekta. Nojauktas piebūves un tornis. Iekštelpās mainīts plānojums un izveidoti efektīgi interjeri ar samērā greznu apdari. Atbilstoši laikmeta prasībām, ievilkts ūdensvads, ierīkota vannas istaba. Padomju okupācijas laikā kompleksu izmantojis lauksaimniecības uzņēmums. Ēkas stipri nolaistas un nonākušas drupu stāvoklī. Kopš 2005. gada Nurmuiža ir privātīpašums, un tajā īstenoti vērienīgi atjaunošanas darbi (arhitekts Ē. Cērpiņš). Pils ir apmesta divstāvu ķieģeļu celtne ar velvētu pagrabu un augstu dakstiņu jumtu. Galvenā fasāde septiņu asu gara, vidū portāls ar trijstūra zelmini. Telpas plānā taisnstūrainajā apjomā ar spēcīgi izvirzītiem rizalītiem galu fasādēs kārtotas ap ļoti šauru iekšējo pagalmu. 16. gs. nogalei raksturīgā, manierisma stilistikā veidotā logailu apmaļu un apjoma stūru apdare sgrafito tehnikā rekonstruēta 1910.–12. gadā. Telpām koka pārsegumi, izņemot velvēto dienvidrietumu rizalīta pirmo stāvu. Iespējams, ka tā ir daļa no 16 gs. nogalē celtā torņa, kas nojaukts 17. gs. pārbūvju laikā. Rietumu korpusā saglabājusies 1699. gadā veidotā jumta konstrukcija (namdaris H. M. Šrēders). Pilī saglabājušās 20. gs. sākuma krāsnis, kāpnes, durvis un logi un neoklasicisma stilistikā veidotās interjera apdares fragmenti – dekoratīvi krāsojumi, stuko ciļņi, orderu elementi u. c. Lielākā daļa saimniecības ēku grupētas ap pagalmiem, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no pils. Saimniecības ēku fasāžu arhitektūrā raksturīgi vēlā klasicisma elementi – portiki ar trīsstūrainiem frontoniem un pusapļa formas ailas. Pagalma stūrī saglabājies vārtu tornis (17. gs.).
