Brandenburg, Gutshof Brandenburg, Torgebäude
Bramberģe, Bramberģes muiža, vārtu tornis
Viens no Latvijā senākajiem šī apbūves tipa pieminekļiem. 17. gs. pirmajā pusē celta esošā kungu māja,
vārtu ēka un pārvaldnieka māja. Saimniecības ēkas bijušas koka. Teritoriju, domājams, aptvēris mūra žogs, kas pakāpeniski sabrucis. Kopš 17. gs. vidus muiža piederējusi Kurzemes hercoga 
sievai Luīzei Šarlotei (
, 1617–76). 18. gadsimta četrdesmitajos gados kungu māja pārbūvēta. Četrslīpju jumts nomainīts ar divslīpju ar nošļauptām jumtgalēm.1764. gadā par klēti pārveidota vārtu ēka. 1805. gadā ēka atkal remontēta. Bēniņos izbūvētas divas istabas ar alkoviem. Kopš 1795. gada Bramberģe bijusi kroņa muiža, un lielākas pārbūves tajā nav veiktas. 20. gs. starpkaru periodā to izmantojusi vietējā pašvaldība, bet gadsimta pēdējā ceturksnī muižas apbūve pakāpeniski degradējusies. Vārtu tornis daļēji atjaunots 20. gs. astoņdesmitajos gados. Kopš 2017. gada muiža ir privātīpašums un tiek pakāpeniski atjaunota.
19. gs. izveidots ainavu parks ar dīķiem. Parkā bijusi kapela, tējas namiņš un citi parku arhitektūras elementi. 19. gs. vidū parkam izveidots regulārs plānojums.
Kungu māja ir plānā taisnstūraina divstāvu akmens un ķieģeļu mūra celtne ar velvētu pagrabu. Logailas un apjoma stūri dekorēti sgrafito tehnikā. Telpās profilētas koka pārsegumu sijas (17. gs.), kas otrajā stāvā 18. gadsimtā apmestas. Saglabājušies vairāki interjera dekoratīvās apdares fragmenti (17., 18. gs.) un kāpnes (18. gs. vidus), Vārtu ēka celta no laukakmeņiem un apmesta. Vidusdaļā ir divstāvu tornis, kuram pagalma pusē otrajā stāvā trīs kolonnu portiks ar balustrādi. Vārtu ailas arhivolta rotāta retiem rustiem. Fasāde polihromi krāsota.
External Image
Jakob, Kurland, Herzog
Jakob, Kurland, Herzog
(1610 - 1682)
Jacob, Kurland, Herzog
Jacobus, Lieffland, Herzog
Jacobus, Churland, Herzog
Jacobus, Semgallen, Herzog
Jacobus, Livonia, Curlandia et Semgallia, Dux
Jacob, Kurland-Semgallen, Herzog
Jakob, Kurland-Semgallen, Herzog
Jacob, Livland, Herzog
Jacob, Livonia, Dux
Jacobus, Curlandia-Semgallia, Dux
Jakob von Ketteler
Jacob von Ketteler
Jakob von Kettler
Jacob von Kettler
Jacob Kettler, Kurland, Herzog
Jekabs Ketleru
Jakob Kettler
Jacob Kettler
Jakób, Kurlandski
Geschlecht:
- Mann
Geboren:
- October 28, 1610
Gestorben:
- January 1, 1682
Geburtsort:
- Goldingen
Sterbeort:
- Mitau
mit 13 Jahren an der Univ. Leipzig immatrikuliert und ehrenhalber zum Rektor ernannt; herrschte ab 1642 über Kurland und Semgallen
Familiäre Beziehungen
Wilhelm, Kurland, Herzog (Vater)
Friedrich, Kurland, Herzog (Onkel)
Louise Charlotte, Kurland, Herzogin (Ehefrau)
Marie Amelie, Hessen-Kassel, Landgräfin (Tochter)
Karl, Hessen-Kassel, Landgraf (Schwiegersohn)
Friedrich I., Schweden, König (Enkel)
Sophie Charlotte, Mecklenburg-Schwerin, Herzogin (Enkelin)
Wilhelm VIII., Hessen-Kassel, Landgraf (Enkel)
Marie Luise, Nassau-Diez, Fürstin (Enkelin)
Maximilian, Hessen-Kassel, Landgraf (Enkel)
Georg, Hessen-Kassel, Prinz (Enkel)
Charlotte Sophie, Kurland, Herzogin (Tochter)
Luise Elisabeth, Hessen-Homburg, Landgräfin (Tochter)
Friedrich II., Hessen-Homburg, Landgraf (Schwiegersohn)
Friedrich Jacob, Hessen-Homburg, Landgraf (Enkel)
External Image
Louise Charlotte, Kurland, Herzogin
Louise Charlotte, Kurland, Herzogin
(1617 - 1676)
Luise Charlotte, Kurland, Herzogin
Louise Charlotte, Lieffland, Herzogin
Louise Charlotte, Churland, Herzogin
Louise Charlotte, Semgallen, Herzogin
Louise Charlotte, Livland, Herzogin
Lovise Charlotte, Brandenburg, Prinzessin
Loysa Charlotta, Brandenburg, Markgräfin
Luisa Charlotta, Brandenburg, Markgräfin
- Herzogin
Geschlecht:
- Frau
Geboren:
- September 13, 1617
Gestorben:
- August 29, 1676
Geburtsort:
- Berlin
Sterbeort:
- Jelgava
Prinzessin von Brandenburg; seit 1645 Ehefrau von Herzog Jakob von Kurland
Familiäre Beziehungen
Georg Wilhelm, Brandenburg, Kurfürst (Vater)
Jakob, Kurland, Herzog (Ehemann)
Friedrich Wilhelm, Brandenburg, Kurfürst (Bruder)
19. gs. izveidots ainavu parks ar dīķiem. Parkā bijusi kapela, tējas namiņš un citi parku arhitektūras elementi. 19. gs. vidū parkam izveidots regulārs plānojums.
Kungu māja ir plānā taisnstūraina divstāvu akmens un ķieģeļu mūra celtne ar velvētu pagrabu. Logailas un apjoma stūri dekorēti sgrafito tehnikā. Telpās profilētas koka pārsegumu sijas (17. gs.), kas otrajā stāvā 18. gadsimtā apmestas. Saglabājušies vairāki interjera dekoratīvās apdares fragmenti (17., 18. gs.) un kāpnes (18. gs. vidus), Vārtu ēka celta no laukakmeņiem un apmesta. Vidusdaļā ir divstāvu tornis, kuram pagalma pusē otrajā stāvā trīs kolonnu portiks ar balustrādi. Vārtu ailas arhivolta rotāta retiem rustiem. Fasāde polihromi krāsota.
