Lemsal, Ev. Kirche St. Johannis
Limbaži, Sv. Jāņa ev. lut. baznīca
Nozīmīgs Latvijas agrā baroka sakrālās arhitektūras piemērs, kas kļuva par jaunu paradigmu Vidzemes baznīcu celtniecības vēsturē. Baznīca celta 1679.–80. gadā pēc Rīgas pilsētas būvmeistara, no Strāsburgas ieceļojušā Ruperta Bindenšū projekta par Rīgas rātes līdzekļiem, jo atradās Rīgas patrimoniālapgabalā. Būvdarbus vadījis Rīgas vadošais mūrniekmeistars un akmeņkalis Hinrihs Henike no Hamburgas, kā arī namdaris Klemenss Vīgants no Rīgas. 1697. gadā gleznotājs J. Stribols no Kēnigsbergas apgleznojis dievnama griestus. Ziemeļu kara laikā baznīca cietusi ugunsgrēkā. 18.–19. gs. remontdarbu laikā aizkrāsoti griestu gleznojumi, kā arī nojauktas dekoratīvās vāzes zelmiņa dzegas galos. 1846. gadā baznīcas tornī iespēris zibens; tornis atjaunots 1847. gadā. Plašāki remontdarbi baznīcā veikti 1929. gadā. Baznīca ir plānā taisnstūraina vienjoma laukakmens un ķieģeļu mūra būve ar poligonālu altārdaļu un ziemeļu pusē piebūvētu ģērbkambari. Altārdaļa veidota kā draudzes telpas turpinājums. Tornis integrēts būvapjomā: rietumu fasādē virs plānā kvadrātiskas torņa mūrētās daļas paceļas barokāls kupols ar slaidu smaili. Citu R. Bindenšū projektēto luterāņu baznīcu (Limbažu, Matīšu, Salas Sv. Jāņa u.c.) plāni un torņa novietojuma princips norāda uz saistību ar Virtembergas renesanses arhitekta Heinriha Šikharta ietekmi (raksturīgs viņa darbs, piemēram, ir Mempelgardes, tagad – Monbeljāras Sv. Mārtiņa baznīca). Šāda dievnama konfigurācija evolucionējusi, saplūstot vēlās gotikas reminiscencēm un protestantu ideālā dievnama shēmai. Limbažu baznīcā uz to norāda ieeja dienvidu garenfasādē, kas ir raksturīga šķērsbaznīcas tipam, un plašās luktas. Rietumu fasādē ieejas portālā toskāniskā ordera pilastri balsta antablementu ar augstu triglifu frīzi un spēcīgi izvirzītu, profilētu dzegu. Virs tās virslogs ar bagātīgi profilētu segmentveida sandriku, kura timpānā ģerboņa kartuša akanta ierāmējumā. Dienvidu garenfasādē četri augsti logi ar apaļļoka pārsedzēm, bet centrālo asi akcentē ieejas portāls, kas analoģisks galvenajam portālam. Būvapjoma visas šķautnes akcentētas ar apmetumā veidotiem rustiem. Askētiskā draudzes telpa pārsegta ar koka konstrukcijā atveidotām krusta velvēm, bet virs kora ir cilindriska mūra velve ar dziļām ievelvēm. Griesti sākotnēji bijuši rotāti gleznojumiem, kuros atainotas debesis ar eņģeļiem. Saglabājusies baznīcas griestu dekoratīvā apdare rokoko ornamentikā (1780). —Baznīcas interjerā atrodas vairāki mākslas pieminekļi: altāra retabls, ko izgatavojis kokgriezējs Augusts Gothilfs Heibels pēc izcilā Rīgas arhitekta Kristofa Hāberlanda meta (1785); baznīcēnu soli un iekšdurvju vērtnes rokoko stilistikā (18. gs. otrā puse), kā arī Juliusa Gotfrīda Zīgmunda darināta altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1877). Ērģeles 1852. g. būvējis no Erfurtes ieceļojušais meistars Augusts Martins.
