Rīga, Dannenšterna nams
Riga, Dannensternhaus
Dannenšterna nams (Mārstaļu ielā 21) līdz ar Reiterna namu ir viens no iespaidīgākajem Rīgas patriciāta reprezentatīvajiem dzīvojamiem namiem tipa 17. gs. beigās un ir spilgts tajā laikā Ziemeļeiropā izplatītās klasicizējošā baroka arhitektūras piemērs. Nams celts no 1694. līdz 1696. gadam pēc holandiešu izcelsmes tirgotāja Ernsta Metsū fon Dannesterna (Ernst Metsue von Dannenstern) pasūtījuma. Projekta hipotētiskais autors ir Rīgas pilsētas būvmeistars Ruperts Bindenšū no Strasburgas (Rupert Bindenschu, 1645–98). Akmeņkaļu darbus vadījis šveicietis Johans Bodemers (Johann Bodemer), bet fasādes skulpturālo apdari radījis tēlnieks Dītrihs Valters (Dietrich Walther) no Stokholmas, kurš izveidojis arī nama grezno iekšējo koka apdari – kāpņu halles noformējumu, iekšējos portālus ar vītām kolonnām un skulpturālo dekoru. 1697. gadā Jozefs Rigacio (Josef Rigatio) izpildījis stuka apdari. Apdares darbi turpinājušies līdz 1699. gadam. Nams piedzīvojis vairākas pārbūves 18. gs., 19. gs., kā arī periodā no 1933. līdz 1936. gadam. Padomju gados ēka ilgstoši izmantota kā telpa dažādām ražotnēm, kas nelabvēlīgi iespaidoja nama tehnisko stāvokli. 20. gs. sešdesmitajos gados restaurēti portāli. No 1987. līdz 1991. gadam notikuši ēkas restaurācijas darbi poļu firmas „PKZ” vadībā, bet tie nav pabeigti. 1996. gadā ēkai postījumus nodarījis ugunsgrēks. 2021. gadā uzsākti fasādes atjaunošanas darbi. Ēka mūrēta no ķieģeļiem un sastāv no trim korpusiem. Galvenajam korpusam ir 16 m augsts divslīpju jumts. 11 m augstā galvenā fasāde pret Mārstaļu ielu apšūta ar dolomīta kvadriem. Tai ir divi simetriski rizalīti ar trīsstūrainiem frontoniem. Fasādes plakni ritmski sadala astoņi lielā ordera korintiskie pilastri. Logu apmalēs „ausu” motīvs ar gutām. Abiem no dolomīta un smilšakmens darinātajiem ieejas portāliem ir bagāta būvplastika ar akanta ornamentu. Fasādi vainago antablements ar platu frīzi un dentikulu joslu. Dzegas abus galus akcentē dekoratīvas konsoles ar groteskiem maskaroniem. Fasādē saglabājušās polihromijas paliekas. Galvenajā korpusā bija barokam raksturīgais simetriskais telpu plānojums. Divi apakšējie stāvi kalpoja sadzīviskām un reprezentācijas funkcijām, bet antresola stāvs (pusstāvs) un pieci bēniņu stāvi – preču uzglabāšanai. Ēkas struktūrā saglabājušies 15.–16. gs. ēku elementi – pagrabi ar velvētiem griestiem un pagalma spārns, kas daļēji piebūvēts 15. gs. ēkas apjomam. No sākotnējā interjera daļēji saglabājusies holandiešu flīžu sienu apdare, griestu plafoni, apgleznoti siju-dēļu griesti, kā arī 18. gs. sienu gleznojumi un kamīns. Divi kokgriezumā veidoti baroka iekšportāli atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.
