Rīga, Dannenšterna nams
Riga, Dannensternhaus
Līdz ar Reiterna namu ir viens no iespaidīgākajem Rīgas patriciāta reprezentatīvajiem baroka dzīvojamiem namiem 17. gs. beigās un ir spilgts tajā laikā Ziemeļeiropā izplatītās klasicizējošā baroka arhitektūras piemērs. Nams celts no 1694. līdz 1696. gadam pēc holandiešu izcelsmes tirgotāja Ernsta Metsū fon Dannesterna (Ernst Metsue von Dannenstern) pasūtījuma. Projekta hipotētiskais autors ir Rīgas pilsētas būvmeistars Ruperts Bindenšū no Strasburgas. Akmeņkaļu darbus vadījis šveicietis JohansBodemers, bet fasādes skulpturālo apdari radījis tēlnieks Dītrihs Valters no Stokholmas. Apdares darbi turpinājušies līdz 1699. gadam. Nams piedzīvojis vairākas pārbūves 18. gs., 19. gs., kā arī periodā no 1933. līdz 1936. gadam. Padomju gados ēka ilgstoši izmantota kā telpa dažādām ražotnēm, kas nelabvēlīgi iespaidoja nama tehnisko stāvokli. 20. gs. sešdesmitajos gados restaurēti portāli. No 1987. līdz 1991. gadam notikuši ēkas restaurācijas darbi poļu firmas „PKZ” vadībā, bet tie nav pabeigti. 1996. gadā ēkai postījumus nodarījis ugunsgrēks. 2021. gadā uzsākti fasādes atjaunošanas darbi. Kompakts trīs ēku ansamblis, sākotnēji viduslaikos izvietots divos (tagad apvienotos) zemes gabalos. Sastāv no trim korpusiem – galvenās ēkas, pagalma un Z korpusiem, kā arī vairākiem pagrabiem. Galvenā divstāvu ēka mūrēta no ķieģeļiem, un tai ir stāvs divslīpju jumts. Galvenā fasāde pret Mārstaļu ielu apšūta ar dolomīta kvadriem. Tai ir divi simetriski rizalīti ar trīsstūrainiem frontoniem (izveidoti 1696. gadā). Fasādes plakni ritmiski sadala astoņi lielā ordera korintiskie pilastri. Logu apmalēs „ausu” motīvs ar gutām. Abiem no dolomīta un smilšakmens darinātajiem ieejas portāliem ar atvirzītu volūtu frontoniem ir bagāta figurāla būvplastika ar akanta ornamentu. Fasādi vainago antablements ar platu frīzi un dentikulu joslu. Dzegas abus galus akcentē dekoratīvas konsoles ar groteskiem maskaroniem. Fasādē saglabājušās polihromijas paliekas. Galvenajā korpusā bija barokam raksturīgais simetriskais telpu plānojums. Divi apakšējie stāvi kalpoja sadzīviskām un reprezentācijas funkcijām, bet antresola stāvs (pusstāvs) un pieci bēniņu stāvi – preču uzglabāšanai. Ēkas struktūrā saglabājušies 15.–16. gs. ēku elementi – pagrabi ar velvētiem griestiem un pagalma spārns, kas daļēji piebūvēts 15. gs. ēkas apjomam. No sākotnējā interjera daļēji saglabājusies holandiešu flīžu sienu apdare, griestu plafoni, apgleznoti siju-dēļu griesti, kā arī 18. gs. sienu gleznojumi un kamīns.Nama grezno iekšējo koka apdari izveidojis D. Valters: – kāpņu halles noformējumu, iekšējos portālus ar vītām kolonnām un skulpturālo dekoru. 1697. gadā Jozefs Rigacio izpildījis stuka apdari.
