Liepāja, Svētās Trīsvienības katedrāle, *
Libau, Kathedrale Hl. Dreifaltigkeit, Empore
Unikāls baroka arhitektūras un rokoko sakrālās mākslas paraugs Kurzemē. Vienas no lielākajām mehāniskajām ērģelēm Eiropā. 1742. gada martā Liepājas pilsētas rāte nolēma vācu luterāņu draudzei celt jaunu baznīcu. Projektu izstrādājis mūrniekmeistars Johans Kristofs Dorns no Kēnigsbergas. Pamatakmenis likts 1742. gada 19. jūlijā. Būvdarbus vadījis mūrniekmeistars Johans Mihaels Frēlihs. Akmeņkaļa darbus (1744/45) veicis Johans Bernhards Ottenbergers. Būvdarbi pabeigti 1753. gadā, uzliekot skārda jumtu. Baznīca iesvētīta 1758. gada 5. decembrī. 1865./66. gadā Kurzemes guberņas arhitekta Otto Dīces vadībā tornim izbūvēti divi augšējie stāvi, piebūvēta sakristeja, altāris pārvietots pie draudzes telpas austrumu sienas un pārbūvētas luktas. 2018.–20. gadā vērienīgi eksterjera atjaunošanas darbi. Baznīca atrodas Vecliepājā pie pilsētas centrālās ielas. Celta no laukakmeņiem un t. s. holandiešu ķieģeļiem, fasādes apmestas. Trīs portāli, pilastri, logailas un dzega no Gotlandes smilšakmens. Baznīca ir trīsjomu halles tipa garenbūve ar sešām travejām katrā jomā un transeptu celtnes vidū, no būvapjoma izvirzītu piecu stāvu torni rietumu daļā un sakristeju austrumu galā. Rietumu fasādē galvenais portāls, transeptā sānu portāli. Draudzes telpas fasādēs ritmiski kārtoti pilastri un logailas divos līmeņos. Apakšējā līmeņa logailu sandrikos ornamentālas kompozīcijas. Mijkārtoti trīsstura un segmenta formas sandriki. Rietumu portālā divas korintiskas kolonnas balsta antablementu ar krepētu segmentveida sandriku, uz tā divi puti tur Liepājas pilsētas ģerboni. Uz postamentiem abpus portālam atradās Ticības un Mīlestības skulptūras, pašlaik iekonservētas un novietotas iekštelpās. Draudzes telpas halles katrā jomā ir sešas travejas, pārsegtas krusta velvēm. Velvēs ornamentālas stuka lentes. Garenjoma un transepta krustojuma velvē uzraksts par 19. gs. pārbūvi. Austrumu logailu četras vitrāžas izgatavotas pēc Liepājas mākslinieka Frīdriha Gotlība Špēra skicēm (1870). Iekārta darināta galvenokārt rokoko stilā, un to saista ar koktēlnieku Jozefu Slavičeku un viņa darbnīcu. Iekārtas zeltīšanu veicis Johans Endress (1772–75). —13 m augstais altāra retabls ir lielākais Latvijas luterāņu baznīcās. Tā centrā Krustā sistā tēls, abās pusēs starp kolonnām pa diviem evaņģēlistiem. Altāri vainago baldahīns, zem tā simbolisks svētās Trīsvienības atveidojums. Pie ziemeļu sienas grezniem kokgriezumiem rotāts plastiska apjoma biktssols – vitrīna ar autentisku stiklojumu un rokturi delfīna formā. Kanceles korpusu balsta eņģelis, puti uz kanceles jumtiņa simbolizē četras pasaules daļas.
Pretī kancelei vītņu kāpnes ved uz Kurzemes–Zemgales hercoga 
(1690–1772) ložu ar Latvijā vecākajiem slīdlogiem (18. gs. sešdesmitie gadi).
Pirmās ērģeles ar grezno ērģeļu prospektu izgatavojis Johans Heinrihs Joachims. Jaunu instrumentu uzbūvējis (1774–79) Heinrich Andreas Contius. Sākot ar 1844. gadu, pie ērģeļu paplašināšanas strādājuši tēvs un dēls Karls Otto Hermanis un Karls Aleksandrs Hermanis. Pēdējo paplašināšanu (1885) veikusi Barnima Teodora Grīneberga firma no Štetinas. Līdz 1912. gadam tās bija pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles.
External Image
Ernst Johann, Kurland, Herzog
Ernst Johann, Kurland, Herzog
(1690 - 1772)
Ėrnst Iogann Biron
Ernst Johann von Biron
Ernst Johann, von Biron
Ernst Johann von Bühren
Ernst Johann Beuren
Ernst Johann, Curland, Herzog
Ernst Johann Biron, Kurland, Herzog
Ernst Johann Biron, Reichsgraf
Ernst Johann von Biron, Liefland, Herzog
Ernst Johann Biron, Kurland, Prinz
Ivan de Biron
Iwan von Biron, Kurland, Herzog
Ernst J. Biron
Ernsts J. Bīrons
Ernst Johann von Biren
Geschlecht:
- Mann
Geboren:
- 1690
Gestorben:
- 1772
Geburtsort:
- Kalnzeem
Sterbeort:
- Jelgava
Staatsmann; 1737-58 und 1763-69 Herzog von Kurland
