Jelgava, Pētera akadēmija

Mitau, Academia Petrina
Mitau, Academia Petrina / Jelgava, Academia Petrina, Nacionâlâs kultûras mantojuma pârvaldes Kultûras pieminekïu informâcijas pârvaldîbas sistçma Mantojums, ESF00616.jpg, Foto: Edgars Ðulcs 2020, CC BY 4.0
Mitau, Academia Petrina / Jelgava, Academia Petrina, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu informācijas pārvaldības sistēma Mantojums, IMG_5610.JPG, Foto: Gunta Skulte 2019, CC BY-SA 4.0
Agrīns klasicisma piemērs. Ēka celta 1773.–75. gadā pēc dāņu arhitekta Severīna Jensena, kurš bija Kurzemes hercogu dienestā no 1766. līdz 1795. gadam, un pēc tam Kurzemes guberņas arhitekts, projekta, pārveidojot un paplašinot tās vietā bijušo hercoga pilsētas pili. Ēka bija paredzēta pēc augstskolas parauga veidotai izglītības iestādei, kas tur darbojusies līdz 1806. gadam. Pēc tam līdz pat Otrajam pasaules karam tajā atradušās dažādas ģimnāzijas tipa mācību iestādes. Pašreizējo ārskatu celtne ieguvusi pēc 1841.–44. gada pārbūves, kad pazemināts stāvais jumts ar lukarnām un torņa vainagojumam laternas vietā izveidots kupols. Stipri cietusi gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā. Restaurēta 1947.–51. gadā pēc arhitekta A. Pūpola projekta. Tagad ēkā atrodas 

Ģederts Eliass

(1887 - 1975)


  • Maler
  • Hochschullehrer
Geschlecht:
  • Mann

Geboren:
  • 23. September 1887
Gestorben:
  • 29. Januar 1975

Geburtsort:
  • Zileniai
Sterbeort:
  • Riga
Wirkungsort:
  • Riga

Lett. Maler; Lehrer; Kunstwissenschaftler

Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Plānā taisnstūrainā divstāvu apmestā mūra ēka segta ar lēzenu četrslīpju jumtu. Galvenās fasādes simetrijas asi akcentē rizalīts, kura arhitektoniskajā apdarē atveidots četrkolonnu korintiskais portiks ar trīsstūra frontonu. Vidējās kolonnas sapārotas. Virs kores paceļas divpakāpju tornis, kuru vaiņago kupols. Fasāžu piesātinātajā, greznajā arhitektoniskajā apdarē ailas mijkārtotas ar lizēnām, bet apjoma stūri uzsvērti ar kompozītordera pilastriem. Ailām sarežģīti profilētas apmales. Virs pirmā stāva ailām segmentveida, bet otrā – trīsstūraini sandriki. Rizalīta un torņa ailu apdarē arī barokāli elementi. Interjerā saglabājies velvēts pārsegums pirmā stāva ekspozīcijas telpā u. c. detaļas. Griestu dekoratīvā apdare konferenču zālē darināta 1947.–51. gada atjaunošanas laikā, atveidojot Rundāles pils kāpņu telpu griestu dekora elementus.

Ihre Nachricht zum Objekt

Sie haben Informationen oder Fragen zu diesem Objekt?